Britu laikraksta “Daily Star Sunday” korespondenti atklājuši, ka bez darba palikuši Austrumeiropas viesstrādnieki Lielbritānijā dzīvo dziļā nabadzībā un netīrās barakās.
Kādā pamestā stiklinieku un galdniecības noliktavā Londonas dienvidaustrumu rajonā Grīnvičā žurnālisti uzgājuši divos stāvos bez elektrības un ūdensapgādes cieši kopā izmitinājušos aptuveni 20 imigrantus no Latvijas un Polijas.
Daudzi no viņiem gulēja uz netīriem matračiem, bet turpat blakus pa smirdošiem atkritumu kalniem saimniekoja žurkas. Uz betona grīdas starp sasistiem stikliem atradās apģērbs, bet pa vidu šai netīrībai bija redzamas viesstrādnieku tuvinieku fotogrāfijas.
Kā žurnālistiem stāstīja viens no galdniecības noliktavā dzīvojošiem – no Latvijas iebraukušais santehniķis Niko, – viņš ēkā mitinās jau četrus mēnešus, jo viņa sapnis atrast Lielbritānijā labu darbu izvērties par īstu murgu.
“Darba man nav jau aptuveni gadu,” viņš sacīja, turot rokā informācijas skrejlapiņu “Kā atgriezties darbā”.
“Lielbritānijā es ierados pirms četriem gadiem. Sākumā es pelnīju daudz naudas, bet, sākoties ekonomiskajai krīzei, šeit vairs nebija darba. Man nebija kur dzīvot. Kāds man pastāstīja par šo vietu, un es guļu uz matrača. Pārtiku mēs saņem kādā labdarības iestādē, bet bezpajumtnieku dienas centrā var ieiet dušā,” stāstīja Niko.
“Es vairākus gadus strādāju par santehniķi Džērsijā, kur nav tādu pašu nodokļu likumu. Līdz ar to, kad es ierados britu salās, es nevarēju prasīt pabalstus,” viņš sacīja.
“Pēc tam es strādāju Birmingemā, saņemot 250 sterliņu mārciņas nedēļā skaidrā naudā uz rokas. Tādā pašā pozīcijā ir desmitiem tūkstoši viesstrādnieku. Mēs to nebijām paredzējuši. Lielbritānija bija mūsu glābējs. Tagad tas ir mūsu murgs.” – stāsta Niko.
Savukārt Lielbritānijas viesstrādnieku nodarbinātības starpniekuzņēmumā “Plus Staff 24″, kuram tagad atņemta licence, nodarbināto Latvijas ogu lasītāju apstākļi atzīti par tādiem, kas liecina par pēdējos gados visbriesmīgāko strādnieku ļaunprātīgo izmantošanu, vēsta britu mediji.
Kā jau ziņots, Lielbritānijas atbildīgās iestādes augusta sākumā atņēma licenci viesstrādnieku nodarbinātības starpniekuzņēmumam “Plus Staff 24″, kas atzīts par valstī sliktāko šāda veida kompāniju.
“Plus Staff 24″ algoja pārsvarā viesstrādniekus, kas tiek nosūtīti darbā uz dažādām rūpnīcām, lauksaimniecības fermām un tamlīdzīgām zemi kvalificētām nodarbēm.
Līdz ar viesstrādnieku lielo pieplūdumu Lielbritānijā savairojušies šādi uzņēmumi, kuros nereti strādniekiem tiek maksātas zemākas algas, nekā noteikts likumā, kā arī viņi nometināti sliktos apstākļos.
Lai cīnītos pret šādiem uzņēmumiem, ko britu amatpersonas nodēvējušas par mūsdienu vergturiem, pirms četriem gadiem tika izveidota atbildīgā aģentūra GLA, kas uzrauga starpniekuzņēmumus un izsniedz tiem licences.
GLA inspektori atraduši vairāk nekā 30 ogu lasītājus no Latvijas, kuriem nācies dzīvot nožēlojamos apstākļos.
Strādniekiem maksāts krietni mazāk par minimālo algu, nav maksāts par darbu brīvdienās, un viņiem nodrošinātās mājvietas neatbilda sanitārijas un higiēnas prasībām, ne arī elektroenerģijas drošības noteikumiem.
Strādnieki katru rītu uz darbu vesti ar neapdrošinātu mikroautobusu, kuram pie stūres parasti sēdējis nepilngadīgs portugāļu jaunietis bez atbilstošām autovadītāja tiesībām.
Turklāt no strādnieku algām par šiem braucieniem un mājokļu īri atskaitīta nauda, kas nereti veidoja lielāko daļu no atalgojuma. Vismaz viens ogu lasītājs pēc mēnešiem ilga darba tā arī neko nav nopelnījis, bet vēl palicis parādā saimniekiem. Ja strādniekiem bijusi vajadzīga nauda, tad darba devējs viņiem piedāvājis aizdevumu ar procentlikmi 6% apmērā.
Pēc pieņemšanas darbā “Plus Staff 24″ pārstāvji strādniekiem atņēmuši pases.
“Tā ir brutāla varas ļaunprātīga strādnieku izmantošana. Ja cilvēkam pēc vairāku mēnešu darba nekas netiek samaksāts un turklāt viņš vēl saimniekam ir parādā, kā gan viņš tad varētu izdzīvot,” norādīja GLA priekšsēdētājs Pols Vaithauss.
Tomēr, neskatoties uz atņemto licenci, “Plus Staff 24″ turpina savu darbību, savukārt GLA paziņojusi par apņemšanos vērsties pret uzņēmumu tiesā.
Latvijas darbā iekārtošanas firma SIA I-Work Latvia, kas ir viens no vadošajiem personāla atlases un novērtēšanas uzņēmumiem, ikdienas darbā saskaras ar paradoksālām situācijām, kas nav tipiskas ekonomiskās lejupslīdes laikam un adekvātām darba tirgus tendencēm.
Darba intervijās un sarunās ar kandidātiem un darba meklētājiem atklājas ļoti interesanta aina. Daudzi cilvēki ir bez darba, kā arī ir ļoti daudz to cilvēku un ģimeņu, kuri nespēj vairs sev nodrošināt iztikas minimumu vai arī jau atrodas galēja izmisuma robežās, tomēr īsti neraujas strādāt. Lai gan situācija ir tuvu kritiskai, cilvēks šajos apstākļos izsakās šādi: „es jau par 200 vai 300 latiem neiešu strādāt veikalā par pārdevēju” vai arī „ja man maksā 200 latus, tad es labāk sēžu mājās un mirstu badā”, „es jau neiešu tādu darbu darīt”, „…tad es labāk braukšu uz ārzemēm strādāt, nekā par 200 latiem te mocīšos” u.c. frāzes ik dienas dzirdam no darba meklētājiem. Secinājums – cilvēkiem pēc būtības īsti negribas strādāt.
Mēs uzskatām, ka jebkurš darbs ir cienījams un arī atalgojums, kas ir tieši atbilstošs attiecīgā darba specifikai, kas nekādā ziņā nevar būt apkaunojums cilvēkam, kas ir nonācis kritiskā situācijā.
Ikdienas intervijās un sarunās ar darba meklētājiem novērojam interesantu faktu, ka lielākā daļa pašreiz ir gatavi pamest Latviju, lai gan nezina, nedz kur dosies, nedz ko darīs. Ir daudzi, kuriem ārzemes ir ilūzija, no kuras viņi „barojas”. Tomēr ikdiena ir reāla un skarba, ka jebkurā pasaules valstī būs smagi jāstrādā, lai nopelnītu un sasniegtu profesionālos mērķus, un tas būs ilgs un smags ceļš uz panākumiem. Taču daļa cilvēku pat necenšas atrast darbu un neizrāda nekādu iniciatīvu, lai realizētu sevi šeit, Latvijā.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā