„Raugoties no nacionālā interešu viedokļa, mums jau vidējā termiņā, proti, pēc trim, pieciem gadiem, nav interesants jaunais darba devējs Latvijā, ja viņa uzņēmumā strādājošā cilvēka neto atalgojums ir mazāks par 1000 eiro mēnesī. Jā, īstermiņā tie, kas ir gatavi maksāt mazāk, ir interesanti, bet vidējā – nē. Un šādiem uzņēmumiem principā nedrīkstētu būt nekāda valsts atbalsta, lai tas ienāktu šajā teritorijā, jo tas radīs jau nākamās problēmas. Proti, šis uzņēmums būs ieinteresēts arī tālāk nodarbināt lētu darbaspēku, un tāpēc būs prasība ievest lētu darbaspēku. Praktiski tiks radīts tēls, ka mēs esam lētā darbaspēka zeme,” viņš klāstīja.
Vienlaikus viņš minēja, ka mazkvalificēta un lēta darbaspēka piesaiste var būt Latvijas apzināta stratēģiskā izvēle, tomēr tad ir jāsaprot, ka „mēs skaidri un nepārprotami speram soli uz nacionālās valsts un konkrētas kultūras teritorijas izzušanu”.
Jārada pievienotā vērtība
Pēc Miglava teiktā, cilvēkam, kurš strādā, ir jārada arī kāda pievienotā vērtība, kas ir ārpus viņa tiešās darbavietas. „Viņam ir vajadzīga vides aizsardzība, proti, ir jāsavāc viņa atkritumi, viņam ir vajadzīga arī enerģija, viņam ir nepieciešama izglītības sistēma un veselības aizsardzība, kā arī drošības pakalpojumi. Tur visur pretī nav cilvēku par 300 latiem! Cilvēks, kas saņem 300‒350 latu, nevar radīt to pievienoto vērtību, kas nepieciešama visas ap viņu esošās telpas veidošanai. Te nav vajadzīgas šādas darbavietas vidējā termiņā. Taču, protams, īstermiņā arī šādas darbavietas ir labas, jo tās ir labākas par40 latupabalstu mēnesī, kas nāk no sociālā budžeta,” pastāstīja ekonomists.
Nav gatavi maksāt
Uzņēmēji pašlaik sūdzas par darbinieku trūkumu, taču ir gatavi maksāt minimālo algu. „Viņiem ir taisnība – viņiem patlaban ir ļoti problemātiski dabūt vajadzīgos darbiniekus par 250 latiem mēnesī vai 15 latiem dienā, kas ir tie paši250 lati. No vienas puses, mēs jau varam teikt – ak, negrib strādāt par 15 latiem dienā… Viens cilvēks varbūt arī par 250 latiem mēnesī var izdzīvot, taču viņš nevar izaudzināt bērnus, nevar samaksāt par savas veselības aprūpi, nevar samaksāt par savu dzīves telpu, kas ir lielāka par sešiem kvadrātmetriem. Šī nostāja ir jāravē ārā pašā saknē,” norādīja Miglavs.
Komentējot uzņēmēju teikto, ka viņi nevar samaksāt vairāk lielo nodokļu un mazo ienākumu dēļ, ekonomists minēja Latvijas kokapstrādes uzņēmuma „Latvijas finieris” vadītāju Juri Biķi. „Viņš nerunā par 300 latiem, viņš runā par starptautiski konkurētspējīgu uzņēmumu,” uzsvēra ekonomists.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā