Dievkalpojuma laikā uz skatuves tika uznesti atribūti- galds ar trīs krēsliem un sofa. Mācītājs centās atveidot ainu darbībā, to kā tas varētu izskatīties ikkatra personīgajā dzīvē.
Mācītājs iesēdās sofā un teica: „Iestājas nakts!” Un zālē nodzisa gaisma. Kad tā tika atkal ieslēgta viņam abās pusēs sēdēja, tie, kas parasti ikkatra dzīvēs čukst ausīs. Vienā – labus nodomus un labas lietas, bet otā – ļaunus nodomus un sliktas lietas.
Droši vien katrs no mums var iedomāties to vadoties pēc savām izjūtām, bet šajā gadījumā vizuālais efekts tika panākts tik efektīvi, ka pat nācies secināt, vai kaut ko tādu būtu iespējams pat iedomāties?
Ziņas būtība: Divi eņģeļi, kas cīnās par cilvēka likteni. Viens ar glanci tērptā pelēkā, spīdīga auduma uzvalkā, staltu stāju un smalku uzvedību, bet par to otru skatuves tēlu… tas ir atsevišķs stāsts! Melnā ar kapuci tērptais, kurš savu lomu nospēlēja tā, šķiet, ka pat atpazīstamais komēdiju filmu atveidotājs aktieris Džims Kerijs tam „nepavilktu” līdz, viņš vienkārši ar visu savu „Masku” varētu atpūsties. Tā katra izpausme, mīmika un epizožu atveidošana klātesošos ieveda aizvien lielākā smieklu pasaulē. Uz mirkli varēja aizmirst, ka atrodies draudzē. Un drīz vien jau nojaust, ka nespēj vairs sekot līdzi, ko runā galvenais skeča varonis–mācītājs, kurš atveidoja cilvēku savās pārdomās. Vairs nebija svarīgi klausīties labās vēsts būtībā, jo otrās lomas izpildītāja aktierspēle, atsvēra visu runāto. Un var jau būt, ka galvenais varonis ir domājis, ka visa „sāls” ir tas, ko viņš runā, bet domājams, ka daži labi klātesošie uzskatīja, ka „sals” ir tajā, kā to pasniedz.
Galvenais varonis – stāstīja par „garā” pieaugšanas svarīgumu: Bībeles lasīšana un evanģelizēšana. Un tad, kad viens eņģelis atbalsta un priecājas par labo un pareizo izvēli, tad tas otrs – garlaikojas un nodarbojas ar blakus lietām, cenzdamies novērst uzmanību no cilvēka labo lietu īstenošanas. Izmantojot visu, kas iespējams un kā vēlāk izrādījās arī visu, kas nav iespējams sava mērķa realizēšanai. Piemēram, tumšais eņģelis izvilka no bikšu kabatām lielus lielgabarīta arsenālus – liela izmēra pulksteni ar kura palīdzību skaitīja laiku, cik galvenais varonis nejēdzīgi velta savu laiku Bībeles lasīšanā, kā arī vēlāk no kabatām izvelkot beisbola nūju ar kuras palīdzību centās izpaust negatīvas emocijas nepatīkamas situācijas laikā u.t.t. Tādējādi, liekot skatītājam uzdot liekus jautājumus, piemēram, kā no kabatām izvilkt ābolu vēl būtu saprotams, bet kurā brīdī parādījās beisbola nūja, nav bijis saprotams.
Tāda nu, bija programmas „nagla”, bet „odziņa” bija tad, kad dievkalpojums tika noslēgts ar nedzirdētu, bet jauku slavēšanas dziesmu valša ritmā.
Taču kā nu tur viss arī nebūtu, bet pēc redzētā skatītājus pie reālitātes nebija viegli atgriezt. Pieredzētais vēl ilgi glabāsies viņu atmiņā un smaids no lūpām tik viegli neizdzisīs.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā