„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

17.11.2011. Latvija-Rīga: Ministru prezidents Valdis Dombrovskis 18.novembra apsveikumā norāda, ka latviešu valodai jābūt vienīgai

valdis_dombrovskis

Premjera Valda Dombrovska (“Vienotība”) Latvijas neatkarības dibināšanas svētku apsveikums.  


„1918. gada 18. novembrī latviešu nācija īstenoja savas pašnoteikšanās tiesības un nodibināja Latvijas valsti. Jau gandrīz gadsimtu Latvijas tautai ir sava valsts, kuras mērķis ir nodrošināt latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu. Tā ir Latvijas valsts būtība, kura piešķir jēgu ekonomiskajai izaugsmei, labklājībai un drošībai mūsu zemē. Mēs esam lepni par to, ka latviešu nācijai šajos gados ir izdevies izveidot, atjaunot un attīstīt savu valsti. Mums izdevies nosargāt latviešu valodu, kurai vienmēr jābūt kā vienīgajai valsts valodai.

Latvija – tā ir visa mūsu sabiedrība un tautības – daudzveidība ir Latvijas bagātība. Mūsu valsts ir iekļaujoša, un latvietība ir atvērta. Patriotisms un lepnums par savu valsti, cieņa un godprātība pret visiem valsts iedzīvotājiem ir pamatprincipi, kurus jākopj un jāieaudzina jau bērnībā. Tikai tā iespējams izveidot saliedētu sabiedrību, ar vienotu izpratni par Latvijas valsts vēsturi un ticību tās izaugsmei nākotnē.

Latvija lepojas ar savu tautu, tradīcijām un vēsturi. Latvijā ciena visus iedzīvotājus un godā savus varoņus, kuri aizstāv mūsu valsts vērtības, brīvību un drošību.

Latviešu darba tikums un spēja mobilizēties krīzes pārvarēšanai guvuši pasaules atzinību un tiek minēti kā piemēri citām Eiropas valstīm. Pašlaik pārejam nākamajā posmā, kur lielākais izaicinājums ir stabila attīstība. Tikai darbs un mērķtiecība var Latviju izvirzīt līderpozīcijās Baltijas reģionā.

Latvijas valsts dibināšanu parasti svinam ne tikai Latvijā, bet katrā valstī, kurā dzīvo mūsu valsts piederīgie. Katrs, kurš izjūt savu saikni ar Latviju ir tai piederīgs un vajadzīgs. Mūsdienu tehnoloģijas ļauj ikdienā komunicēt ar radiem un draugiem Latvijā, neklātienē piedalīties Latvijas kultūras dzīvē un pat uzņēmējdarbībā, kā arī uzturēt un pilnveidot latviešu valodas zināšanas. Taču tehnoloģiju iespējas nevar aizvietot ieguldījumu klātienē, stiprinot Latviju kā tiesisku un nacionālu valsti. Mūsu valsts cilvēku talanti, zināšanas un prasmes ir nepieciešamas Latvijas izaugsmei, lai veidotu jaunus uzņēmumus un darba vietas, izstrādātu inovatīvas apmācību programmas un audzinātu jaunus līderus. Latvijas valdība turpinās strādāt, lai palīdzētu atrast iespējas mūsu valsts piederīgajiem atgriezties.

Apsveicu visus cilvēkus Latvijā un visus mūsu valsts patriotus plašajā pasaulē Latvijas dzimšanas dienā!”

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Kārlis Krēsliņš : Mūsdienu valsts militārā stratēģija

Kārlis Krēsliņš : Mūsdienu valsts militārā stratēģija(0)

Kādas ir valsts nelikumīgas darbības, lai paplašinātu savu ietekmi pasaulē? Moldova, kad sabruka PSRS, Gruzijā, kur bija iekšējais konflikts, miera uzturētāji no Krievijas un ar to aizstāvēšanu pamatots iebrukums Gruzijā. Ukrainā anektēt Krimu un izveidot militāro konfliktu Doņeckas un Luganskas novados. Vai tas vismaz daļēji neatgādina to, kā attīstījās notikumi pirms II pasaules kara? Nākamais

Leonards Inkins: Par “Krievu pasaules” smaku un pašsaprotamām lietām

Leonards Inkins: Par “Krievu pasaules” smaku un pašsaprotamām lietām(0)

Leonards Inkins: Biedrības “Latvietis” biedrs, grāmatu autors: Neizmantoto iespēju laiks: daļa. Atgriešanās, Neizmantoto iespēju laiks Smēķētāji Kāds mans draugs publicējot facebūkā dažus teikumus, par krieviem un Krieviju, ar zemtekstu – nu kā tā var, tas taču nav normāli, mani rosināja rakstīt par to, kas ir pats par sevi saprotams, kas neprasa padziļinātas izglītības un skaistus diplomus. Šeit

“Brīvības konvojs” 2022, Perona un Filmiha prognozes, kā arī Krievijas uzmākšanās nenovērtēšana

“Brīvības konvojs” 2022, Perona un Filmiha prognozes, kā arī Krievijas uzmākšanās nenovērtēšana(0)

  Sarunu “Nacionālā drošība” vada Ģenerālis Kārlis Krēsliņš, Ģenerālmajors Juris Maklakovs, Pulkvedis Raimonds Rublovskis, Marlēna Pirvica un Ekonomiste, lektore, pētniece un uzņēmēja Līga Leitāne.   YouTube/biedrība Latvietis YouTube/spektrs.com Facebook/ Demokrātijas aizsardzības biedrība, DAB   Luksemburgas Deputātu palātā 12.janvārī notika diskusija par petīciju pret vakcīnas mandātiem. Franču imunoloģijas speciālista Prof. Kristians Perons  Christiane Perronne viedoklis. Profesors Kristians Perons bija Eiropas

Kārlis Krēsliņš: NĀKOTNES PASAULE

Kārlis Krēsliņš: NĀKOTNES PASAULE(0)

Kārlis Krēsliņš Br.gen(atv.) Dr.habil.sc.ing   IEVADS. Pasaulē notiek daudz it kā neatkarīgu notikumu. ASV prezidenta vēlēšanas un sabiedrības sašķelšanās divās diezgan radikālās daļās, mazāk vai vairāk tas notiek arī ES valstīs un ES kopumā, pirmkārt, Lielbritānijas izstāšanās no ES, Krievijā notikušas cilvēku indēšanas gadījumi, nemieri Baltkrievija. KF prezidenta V. Putina uzruna Davosas starptautiskajā ekonomiskajā forumā un ĀM

Leonards Inkins: Maģija

Leonards Inkins: Maģija(0)

Tad atnāca Jēzus no Galilejas uz Jordānu pie Jāņa, lai tas Viņu kristītu. Bet Jānis atturēja Viņu, sacīdams: Man jāsaņem kristību no Tevis, bet Tu nāc pie manis? Bet Jēzus atbildēdams sacīja viņam: Lai tas tā notiek! Tā taču mums pienākas izpildīt visu taisnību! Tad viņš to pieļāva. Pēc kristības Jēzus tūliņ izkāpa no ūdens,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.