Ārvalstu strādnieku sarunas dzimtajā valodā izraisa “pamatiedzīvotāju sašutumu”, norādīja likumprojektu sagatavojušie deputāti Jans Zeļinskis un Jeļena Afanasjeva.
“Lieta ir tāda, ka mums ir federālais likums par valsts valodu. Mēs visi runājam krievu valodā,” skaidroja Zeļinskis.
“Kāpēc man ir nepatīkami dzirdēt, kad veikalā, piemēram, divas moldāvietes vai divas uzbekietes manā klātbūtnē sarunājas savā dzimtajā valodā? Ko viņas runā? Varbūt viņas ir kaut kādas teroristes, sadomājušas uzspridzināt māju, veikalu vai arī apvaino mūsu krievu tautu? Man ir jāsaprot, ko viņas runā,” uzsvēra deputāts.
Mājās iebraucēji var sarunāties savā dzimtajā valodā, viņš piebilda, “bet darba vietā, darba laikā mūsu valstī jums ir jārunā mūsu krievu valodā”.
Atbildot uz laikraksta “Kommersant” jautājumu, kas veiks jauno normu izpildes kontroli un, zinot, ka imigranti bieži vien strādā par sētniekiem un apkopējiem, vai kādam būs jāseko tam, kādā valodā sarunājas divi sētnieki, deputāts atbildēja, ka tā būs tiesībsargājošo iestāžu kompetence.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā