Ņemot vērā pasaules valstu pieredzi, redzam, ka viendzimuma pāru attiecību legalizēšana, mantisko attiecību „sakārtošana” ir tikai pirmais solis ceļā uz pilnīgu homoseksualitātes legalizāciju, paredzot šādiem cilvēkiem līdzvērtīgu statusu salīdzinājumā ar tradicionālo laulību.

Piešķirot viendzimuma pāriem viņu pieprasītās privilēģijas, viņiem rastos tiesisks pamats nākotnē šīs privilēģijas paplašināt līdz pilnīgam tradicionālas ģimenes tiesību līmenim. Ir skaidrs, ka turpmāk tiks pieprasīta bērnu adopcija, par ko jau publiski ir deklarējuši seksuālo minoritāšu pārstāvji. Pieļaujot it kā šķietami nevainīgu viendzimuma pāru mantisko jautājumu regulējumu, pamatojoties uz Eiropas Kopienu tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, Latvijai homoseksuāliem pāriem būs jānodrošina identiskas tiesības salīdzinājumā ar heteroseksuāliem pāriem.

Piemēram, Eiropas Kopienu tiesa (EKT) Tadao Maruko lietā, C-267/06, 2008. gads,  atzinusi, ka reģistrētas viendzimuma partnerattiecības atrodas salīdzināmā situācijā ar laulību, ja abu institūtu juridiskās sekas ir līdzvērtīgas. Būtībā EKT, raugoties no tiesiskā viedokļa, ir likusi vienlīdzības zīmi starp laulību un viendzimuma partnerattiecībām, ja attiecīgās valsts tiesību akti paredz salīdzināmas tiesiskās sekas#.

Otrs piemērs – Eiropas Cilvēktiesību tiesa ECT E.B. pret Franciju, 2008. gads, lietā secināja, ka, ja valsts ir izvēlējusies ar likumu vienādi regulēt abus „ģimeņu modeļus”, tad abiem ir jābūt tiesībām adoptēt bērnus, homoseksualitate nevar būt par šķērsli adopcijai.

1999. gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā Salgueiro da Silva Mouta v. Portugal nosprieda, ka jebkāda norma, kas paredz atšķirīgu attieksmi seksuālās orientācijas dēļ, nav savienojama ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju – tādejādi diskriminācija seksuālās orientācijas dēļ jau tagad ir aizliegta gan Latvijas, gan visu pārējo ES dalībvalstu tiesību sistēmās. Tomēr, kā jau iepriekš Latvijas Juristu biedrība atzinusi, Latvijai nepastāv NEKĀDS starptautisks juridisks pienākums legalizēt viendzimuma laulības, jo Latvijas valstij kā suverēnam ir tiesības autonomi definēt laulības institūtu. Ja Latvijā tiks atzīta homoseksuālu pāru mantisko attiecību regulēšana, tad valstij vairs nebūtu tiesiska pamata attiekt homoseksuāliem pāriem tālāku viņu „tiesību” realizāciju.