Zinātniskais progress tiek asociēts ar pētījumiem un rūpīgu analīzi, tomēr pārsteidzoši liels skaits atklājumu ir veikti, pateicoties nejaušībām. Īpaši lielā daudzumā nejaušie atklājumi ir sastopami ķīmijā, un tādā veidā ir tapušas visiem labi zināmas lietas, ziņo spektrs.com/marcisjencitis.lv

Tā 1970. gadā amerikāņu ķīmiķis Spensers Silvers strādāja kompānijas „3M” pētniecības laboratorijās, mēģinot izveidot iespējami stiprāku līmi. Nekāds zinātnes ģēnijs Silvers gan nebija, jo ilga un centīga darba rezultātā viņam izdevās radīt vien ne pārāk lipīgu lentu. Atdalot divus papīrus, kas bija salipuši ar šo līmlenti, zinātnieks ievēroja, ka līme pieķeras vai nu pie vienas vai otras lapas. Tobrīd tas likās nekam nederīgs izgudrojums, jo darba mērķis, kā jau minēts, bija superstipras līmes radīšana, un to Silvers pateica vien dažiem darba biedriem.

Vajadzēja paiet četriem gadiem, lai kādam Silvera kolēģim, kas dziedāja baznīcas korī, ienāktu prātā ģeniāla ideja. Viņš izmantoja grāmatzīmes, lai spētu īstajā brīdī atrast nepieciešamo dziesmu vārdus, bet grāmatzīmes nemitīgi krita laukā no grāmatām. Zaudējis pacietību, viņš tās pārklāja ar Spensera līmi. Grāmatzīmes palika savās vietās, bet izņemot, tās nesabojāja lapas. Bet šodien līmlapiņas ir vienas no vispopulārākajām biroja lietām.