Uz ko tu vēlies pamudināt tautu, vilināt?
Savas dzīves laikā mēs maināmies. Mainās uzskati, vērtības, izejot no savas personīgās pieredzes un vides, kurā dzīvo. Taču, kāpēc cilvēks tik viegli pakļaujas vērtību maiņai? Kāpēc cilvēks ir tik viegli ietekmējams citām bieži vien destruktīvām, degradējošām vērtībām? Jo labi nepārzina savas vērtības un nav tajās iesakņojies. Ja mājas pamati celti uz smiltīm, nevis klints, tie ātri sagrūst un sapūst.
Žurnāls “Spektrs.com” darbības laikā ievēroja, ka kļuvis par vidutāju starp valsti un baznīcu, starp baznīcu un sabiedrību. Kaut arī kristīgām vērtībām balstīts, taču lasītāji to pārorientējuši arī uz nacionālām vērtībām, latviešu tautas apziņas balstītu. Prieks, ka lasītāji uzdod jautājumus, kas skar valsti. Jūtas pārsteigti, ka par latviešu tautu, nacionālām vērtībām un Latvijas valsti ir rakstīts Bībelē.
Cilvēki jūtas pārsteigti, kad uzzina, ka kristīgās vērtības sasaucas kopā ar nacionālajām vērtībām. Tomēr attiecībā par Levita kunga Satversmes preambulu ir cilvēki, kuri jūtas neapmierināti par to, ka tajā iekļautas arī kristīgās vērtības, jo izveidojies stereotips, ka kristietība ir sinonīms Krusta kariem. Jēdzieni pārprasti. Un tad bez apdomas tos samet vienā maisā, kaut gan tās ir divas dažādas lietas.
Pretējas ideoloģijas sakrustojam, sametam veļas mašīnā sarkano karogu ar sirpi un āmuru un sarkanbaltsarkano karogu un tad maļam domājot, vai baltā svītra sakrāsosies vai nē.
Saliedētības komisija jau nonākusi līdz tādam absurdam, ka krievu mentalitāti un dzīvesveidu saliek kopā ar latviešiem un piešķir jaunu vārdu: “jaun-latvieši”, vai piešķirot krieviem tautību – latvietis. Kaut gan tās ir divas dažādas lietas.
Tad jau nav ko brīnīties, ka notiek pretošanās pašsaprotamām lietām. Par to, ka preambulā iekļauta latviešu tauta – pamatnācija.
Ir lietas, kurām jābūt atdalītām. Pieredze rāda, ka pretēji – gari, ideoloģijas, uzstādījumi un uzskati – savstarpēji naidojas un karo viens ar otru. Nu, iedomājieties, ka vienā maisā saliktu Dievu un sātanu, Svēto Garu ar dēmoniem un cerētu, ka viņi sarokosies un turpmāk dzīvos saticīgi. Tā nav bijis vēsturiski un nebūs arī nākotnē. Dievs nospraudis noteiktus laikus un robežas, katrai lietai ir sava vieta. Katram ir iedalīta sava piemērotā teritorija, kurā dzīvot un attīstīties.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā