Pirms daudziem gadiem, 1972. gada 22. jūlijā, kāds piedzēries autovadītājs izraisīja sadursmi. Iereibušais šoferis tik tikko bija strīdējies ar savu ģimeni un nolēmis, ka taisīs pašnāvību un šajā procesā paņems kādu sev līdz. Šis kāds toreiz bija Karls.
Bet Karls nenomira tajā dienā. Tā vietā viņš pārcieta dažādus nopietnus ievainojumus, tostarp plaušu tilpuma samazināšu, dzirdes zaudēšanu, gandrīz pilnīgu redzes zaudējumu vienā acī un labā apakšstilba amputāciju.
Viņu mocīja drausmīgas sāpes. Šķiršanās procesā viņš zaudēja savu ģimeni. Viņa draugi bija prom.
„Vienīgā izeja ir darīt savai dzīvei galu,” tā domāja Karls. Bet tad, kad viņš nonāca līdz savam datoram, viņa galvā pēkšņi ienāca vārds „Dievs”, viņš nolēma to ierakstītGoogle meklētājā. Tad kāda mājas lapa – Jēzus2020 (Jesus2020) – piesaistīja viņa skatienu un viņš uz tās uzklikšķināja. Tur arī viņš sāka rakstīt par savu nodomu taisīt pašnāvību.
Tajā pat laikā citā kontinenta pusē pulkstenis rādīja 2 minūtes pirms 18, un Marta Larsone (Martha Larson), Global Media Outreach tiešsaistes misionāre, ieraudzīja Karla ziņu un nekavējoties atbildēja. Karls atbildēja arī viņai un viņi nodibināja 2 stundu ilgu dialogu. Viņa pastāstīja savu stāstu par pašnāvības mēģinājumu, pastāstīja, ka ir bijusi šādā situācijā un ka viņš viens pats nespēs ar to tikt galā, viņam ir nepieciešama Jēzus palīdzība. Sarunas turpinājumā Karls sāka jautāt par to, kā pieņemt Kristu. Pirms tikšanās bija beigusies, viņš pieņēma Jēzu.
Karls saka: „Ārēji vēl joprojām ir sāpes, bet iekšēji es esmu pilnīgi jauns.”
Šis ir spilgts piemērs brīnumiem, kas aizvien biežāk notiek internetā.
Ziņa angļu valodā ________________
0 komentāri
Uzraksti, ko domā