Afganistānā drošāk nav kļuvis
Situācija Afganistānā gan noteikti nav kļuvusi drošāka, tomēr afgāņu tautas attieksmē izmaiņas nav vērojamas, ceturtdien intervijā Latvijas Radio atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube.
“Statistiku var dažādi skatīties. Patiesībā ir tā, ka, protams, katra diena, ko karavīri pavada Afganistānā vai koalīcijas spēki pavada Afganistānā, teorētiski nenoliedzami palielina šo risku,” atzina NBS vadītājs.
Viņš norādīja, ka situācija Afganistānā mainās, jo arī afgāņu fundamentālisti krāj pieredzi, viņu taktika kļūst izsmalcinātāka un līdz ar to arī uzbrukumi pārdomātāki. Tomēr afgāņu tautas attieksmē lielas izmaiņas, viņaprāt, nav notikušas.
Norādot uz statistikas datiem, Graube gan atzina, ka “drošāk noteikti nav kļuvis”.
Ir jomas, kurās nedrīkst būt budžeta samazinājums
NBS vadītājs arī pastāstīja, ka nākamgad Latvijas pārstāvji misijā apmācīs afgāņu karavīrus arī austrumos un vairāk piedalīsies ar operācijām saistītos uzdevumos.
Turpretī, runājot par nākamā gada budžetu, Graube uzsvēra – Afganistānā dienošos karavīrus iespējamie budžeta samazinājumi nekādā gadījumā neskars.
“Ir jomas, kurās, lai kāds budžets būtu, nedrīkst būt samazinājums, jo
šeit cilvēki riskē ar savu dzīvību, [viņiem ir] uzdevumi ļoti sarežģītos apstākļos. Tā ir politiska izšķiršanās,”
viņš norādīja.
Bruņotajos spēkos galvenā vērtība ir cilvēks
Graube sacīja, ka karavīra profesija nav savienojama ar jēdzienu “prestižs”. “Tas ir skaisti parādēs, svētkos, tā ir spožā ārējā puse, bet karavīra ikdiena ir pavisam savādāka,” sacīja NBS komandieris.
Graube uzsvēra, ka bruņotajos spēkos galvenā vērtība ir cilvēks – ierindas kareivji, virsnieki, instruktori.
Ekonomiskās krīzes gados NBS veica svarīgu sociālu darbu, noturot valstī puišus no Latvijas lauku rajoniem, viņi ir liels atspaids Latvijas armijai. Daudziem nebija nekādas profesijas, līdz ar to viņi būtu pirmie kandidāti aizbraukšanai no valsts, taču viņi iestājās armijā un palika Latvijā, skaidroja Graube.
NBS komandieris sacīja, ka nav iespējams no malas rekrutēt labu virsnieku vai majoru, to var izaudzināt tikai armijas vidē, tāpēc šādi cilvēki ir neaizstājami. “Cilvēks ir galvenā vērtība,” uzsvēra Graube un piebilda, ka krīzes gados diemžēl daudzi no armijas ir arī aizgājuši un atraduši labāk apmaksātu darbu.
Graube sacīja, ka būtisks ir motivācijas jautājums – armijā nenāk tikai naudas dēļ.
“Ja cilvēks ir ar biznesa prātu, viņš neizvēlēsies dienestu armijā. Tas ir patriotisma jautājums,”
sacīja NBS komandieris.
Ikdienā Latvijas armija piedalās daudzās un dažādās sabiedriskās dzīves aktivitātēs – nesprāgušās munīcijas iznīcināšanā, pazudušu cilvēku meklēšanā un glābšanā jūrā un uz sauszemes.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā