„Visapkārt bija pilnīga tumsa. Un tad es ieraudzīju tādu mazu, mazītiņu uguntiņu. Vienā brīdī sapratu, ka tā ir Dieva uguntiņa, tādēļ lūdzu viņai: „Palīdzi man!” Un viņa nāca un palīdzēja,” pavēsta A. Mednis, kas slimnīcā nopietni pievērsies Dievam.

„Es ne tikai lūdzu viņam palīdzību, bet arī pateicos par žēlastību, ko tas Kungs man ir devis. Man ir dota vēl viena iespēja šajā saulē kaut ko izdarīt. Esmu atsaukts atpakaļ no viņsaules. Tāpēc man šeit vēl kaut kas ir jāpaveic. Šobrīd mēģinu saprast – kas tieši? Vai tas ir saistīts ar ģimeni, mūziku vai Dievu? Gaidu zīmes, kas man parādīs, – tieši, kurā virzienā man vajadzētu doties,” norāda mūziķis. „Esmu sapratis, ka mana līdzšinējā pārliecība – tā augstprātība, ka es pats visu varu un daru, – ir muļķības. Patiesībā ir kāda augstākā vara, kas mūs visus vada un uztur savā žēlastībā vai arī nežēlastībā. Cilvēks uz tā fona ir tikai sīks puteklītis,” ir pārliecināts Mednis.