Šodien, 11.septembrī, Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputāti, vienojās par Valstiskās audzināšanas programmas skolām izstrādi.

Apakškomisijas priekšsēdētājs  uzsvēra, ka programma paredz, apkopojot dažādu Latvijas skolu pieredzi patriotisma veicināšanā un izstrādājot jaunas idejas, vienotā programmā apvienot praktiskus ieteikumus nacionālās identitātes stiprināšanai skolās,-ziņo spektrs.com/saeima

Šo ieteikumu ievērošana būtu brīvprātīga. Programmas izstrādē plānots pieaicināt gan nozares ekspertus, gan entuziastus. Valstiskās audzināšanas programmā skolām plānots ietvert vairākas ieteikumu sadaļas, piemēram, metodiskos ieteikumus pedagogiem, kino darbu demonstrāciju, ieteicamās literatūras saraksta izstrādi, valsts simbolu izmantojumu telpās un valstiski audzinošu tradīciju ieviešanu skolās, kas, kā norāda ieceres autors R.Dzintars, varētu būt kopīga valsts himnas dziedāšana vai novada politiski represēto personu apciemošana.

Programma iekļautu arī ieteikumus skolām sadarboties ar Latvijas patriotismu veicinošām biedrībām un nevalstiskajām organizācijām, iesaistīt skolēnus radošajos projektos, kas veidotu izpratni par valstij, novadam un dzimtai nozīmīgām lietām, doties ekskursijās un talkās uz valstij un tautai nozīmīgām vietām, kā arī iepazīstināt skolēnus ar iedvesmojošiem cilvēkiem, ar kuru panākumiem Latvija var lepoties.

Apakškomisijas deputāte Inita Bišofa (RP) pauda bažas, ka skolās noteiktā apmērā jau tiek īstenoti valstiskās apziņas veicinoši pasākumi, turklāt tos visus nebūs iespējams īstenot finansiālu apsvērumu dēļ. Programmas īstenošana būtu vairāku gadu darbs, tādēļ svarīgi jau pašlaik likt pamatus patriotisma audzināšanā skolēnos, ņemot vērā pašreizējās iespējas, akcentēja R.Dzintars.

Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība) izteica priekšlikumu programmā atsevišķu sadaļu veltīt mazākumtautību skolēnu integrācijai. Arī deputāte Vineta Poriņa (VL-TB/LNNK) atbalstīja šo ideju, uzsverot, ka Latvijā skolās attieksme pret valsti tiek veidota dažādi, tādēļ svarīgi nodrošināt vienotu izpratni pret Latviju. Savukārt Gunārs Igaunis (RP) ieteica Valstiskās audzināšanas programmā iekļaut arī novadu mācību.

Apakškomisijas priekšsēdētājs R. Dzintars uzskata, ka jauniešu valstiskā audzināšana ir viens no lielākajiem izglītības sistēmas izaicinājumiem, no kā atkarīgs, vai arī nākamajām latviešu paaudzēm būs sava valsts.