- Par latviešu valodu daudzi, un jo īpaši cittautieši, regulāri vīpsnā, ka tā ir nabadzīga, ka tajā nav iespējams pienācīgi izteikties. Kā jūs, cilvēks, kurš dzīvo citā valodas līmenī, vērtējat latviešu valodu no poētisko un praktisko slāņu bagātības viedokļa?
- Valoda jāmācās visu mūžu. Latviešu valodas iespējas ir ļoti krāšņas un bagātas, mūsu uzdevums – to kopt un papildināt. Es vispār nedomāju, ka ir mazas valstis un mazas valodas, ir tikai mazi cilvēki.
Jābeidz reiz lietot šo terminoloģiju, slīkstot mazvērtības kompleksos un sevi noniecinot. LATVIEŠU VALODA glabā milzīgu potenciālu, ar kuru dzejnieks saskaras rakstīšanas procesā.
Nožēlojami, ka mēs tik viegli pārņemam anglicismus, nemēģinām tos aizvietot ar vārdiem latviešu valodā. Protams, mēs neviens nerunājam ideālā latviešu valodā, tomēr vismaz televīzijas žurnālistiem, kuriem ir tik milzīga auditorija, vajadzētu uz to tiekties.
Bet ir vēl kas nepadarīts šajos divdesmit gados: ir jāiegulda līdzekļi, jārunā par mūsu unikālās un vienīgās valodas skaistumu un jāceļ tās prestižs. To savulaik ar dzejnieku un intelektuāļu palīdzību paveica velsieši, kad viņu valoda bija novesta gandrīz līdz izmiršanai. Mēs ar kolēģiem bijām izstrādājuši vairākus projektus, kā celt latviešu valodas prestižu, bet acīmredzot tam nebija pienācis laiks. Mēs neguvām atbalstu.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā