Eiropas labēji noskaņotie politiķi vēlas, lai visā Eiropā tiktu aizliegts būvēt minaretus, un pieļauj šo jautājumu Eiropas Savienības (ES) dienaskārtībā iekļaut referenduma ceļā,-ziņo spektrs.com atsaucoties uz www.2v.lv

Pretminaretu konferenci rīkoja Vācijas organizācija Pro-NRW, kas iestājas pret islāma ticību, un viņi nedēļas nogalē aicināja Eiropas valstu labēji konservatīvos politiķus uz sarunām par islāma radītajām briesmām. Viens no plašāk pazīstamajiem pasākuma viesiem bija Nīderlandes Brīvības partijas vadītājs Gērts Vilderss, kā arī Francijas Nacionālās frontes vadītājs Žans Marī Lepēns un citi. Ielūgti bija arī politiķi no Zviedrijas, Dānijas, Austrijas un citām, tajā skaitā Austrumeiropas, valstīm.
“Nedomāju, ka minareti piederas pie mūsu mantojuma,” Spiegel Online sacīja konferences dalībnieks Filips Devinters, Beļģijas parlamenta deputāts. “Tie ir radikālā islāma simboli. Jautājums ir, vai islāms ir tāda pati reliģija kā protestantisms un katolicisms, un mana atbilde ir – nē. Islāms ir politiska sistēma, tas ir dzīvesveids, un tas nav savienojams ar mūsējo.”
Pagājušā gada novembrī Šveices pilsoņi referendumā minaretus aizliedza būvēt. Lai panāktu līdzīgu aizliegumu visā Eiropā, idejas atbalstītāji plāno izmantot Lisabonas līgumu. Tas pilsoņiem piešķir likumdošanas iniciatīvas, ja viņiem izdodas savākt vienu miljonu parakstu. Parakstu skaita barjera ir visai augsta, turklāt pati procedūra, kas nosaka šādu referendumu rīkošanas procedūru, vēl nav izstrādāta, un darbs pie šī juridiskā satvara nebūs pabeigts agrāk kā gada beigās. Un pat tad, ja parakstus izdotos savākt, Eiropas Komisijai būtu pienākums tikai iepazīties ar konkrēto jautājumu. Ja komisāri atzītu, ka jautājums ir lemjams nacionālo valstu robežās vai arī pārkāpj ES cilvēktiesību vadlīnijas, tālākas darbības nebūtu.
Vismaz pagaidām tas labējos spēkus nav atturējis no mēģinājumiem iegūt vēlētāju balsis, pateicoties antiislāmiskajai programmai. F. Devinters uzskata, ka Brisele baidās no referenduma, jo saprot, ka šis jautājums ir spēcīgs ierocis labējo politiķu rokās.
Pērn Vācijā veiktas aptaujas dati vēsta, ka 44 procenti cilvēku būtu gatavi balsot par minaretu aizliegumu, bet 45 procenti cilvēku aizliegumu neatbalstītu. Jāņem vērā, ka vairākums no Vācijā dzīvojošajiem četriem miljoniem islāmticīgo ir turki, kas nav tendēti uz tāda veida radikālismu, kāds ir uzliesmojis citviet Eiropā un sliktā gaismā parādījis islāma ticību un kultūru kopumā.
Savukārt ANO Cilvēktiesību padome pagājušajā nedēļā ar nelielu balsu pārsvaru pieņēma rezolūciju, kurā vēršas pret reliģijas apmelošanu, kā arī piemin “islāmofobiskus” aizliegumus celt jaunus minaretus, ar to norādot uz Šveici.