Šodien, 4.maija valsts Neatkarības atjaunošanas 21. gadadienā ekumēniskā dievkalpojumā Sv.Jēkaba katedrālē Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags uzsvēra, ka Neatkarības deklarācija neaizved uzreiz uz apsolīto zemi, bet tikai paver iespēju pa šo ceļu iet, kas būtu jādara, atstājot aiz sevis visu negatīvo un netaisno,-ziņo spektrs.com

Arhibīskaps domu turpināja: „Pirms 21 gada Latvijas tauta paziņoja, ka vēlas būt atkal neatkarīga un atgriezties no trimdas, kurā tā bija aizvesta – ja ne ģeogrāfiski, tad politiski un garīgi. Tas bija drosmīgs un svarīgs solis, jo vēl nevarēja zināt, kā notikumi attīstīsies. Taču Neatkarības deklarācija neaizved vēl tajā cerētajā, kārotajā, apsolītajā zemē. Neatkarības deklarācija tikai paver durvis, paver iespēju šo ceļu iet, bet līdz tai ceļš ir jānostaigā. Vecās derības tautai, pēc 50 gadu trimdas atgriežoties no Bābeles tēvu zemē, Dievs pavēlēja neņemt neko līdzi un atstāt visu netaisnību un nešķīstību Bābelē. Es domāju, šajā padomijas Bābelē bija daudz lietas, kuras gribējās atstāt aiz sevis un no tām atbrīvoties. Bet, ja tā padomā, šie padomju lozungi jau nebija slikti – miers pasaulei, brīvība, vienlīdzība, sirdsapziņas pavadība. Tas viss kā lozungs tika mums celts priekšā, pat uz namu jumtiem rakstīts. Bet tā neizturami nepanesamā lieta bija tā, ka mēs taču zinājām, ka tie, kas pilnām mutēm runāja par mieru, piedalījās lielākā kara izraisīšanā. Ka slavētā brīvība īstenībā ir gan ģeogrāfisks, gan garīgs, gan ideoloģisks cietums. Ka vienlīdzība tiek sludināta apstākļos, kad pastāv kliedzoša netaisnība un nevienlīdzība, un ka sirdsapziņas brīvība tiek ierobežota visiem līdzekļiem.
Mēs paziņojām, ka mēs no tā gribam aiziet, mēs gribējām atgriezties savā apsolītajā zemē, savā tēvu zemē, kas bija pazaudēta. Es domāju, ka mums arī ir ārkārtīgi svarīgi ņemt vērā to Dieva padomu un norādījumu tiem, kas dodas prom no Bābeles – neņemiet līdzi neko no tās, visu nešķīstību atstājie aiz sevis,” norādīja LELB vadītājs, aicinot jubilejas reizē izvērtēt, vai šim padomam ir sekots, “vai mēs šo liekulības, netaisnības un melu raugu esam izmēzuši no sevis”.
Viņš uzsvēra nepieciešamību patiešām augšāmcelties savā attieksmē, vērtībās un attiecībās, atgriežoties no grēkiem un ticot Dieva vārdam.