Lisabonas Līguma ratificēšanas laikā tika paziņots, ka Eiropas normatīvie akti nevar būt augstāki par dalībvalstu konstitūciju, par to ar „putām uz lūpām” Latvijas iedzīvotājiem skaidroja arī mūsu 100 Gudrās Galvas, bet kā tas darbojas patiesībā? Lūk, uzskatāms piemērs, ka Konstitūcijas Likums ir mazsvarīgs!
Savukārt tas draud arī Latvijai, kas savulaik nepārdomāti parakstīja Nāves Spriedumu Latvijai!

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 2. martā vienbalsīgi nosprieda, ka Polijas valsts diskriminēja homoseksuālu vīrieti uz viņa seksuālās orientācijas pamata, liedzot viņam pārņemt dzīvokļa īres tiesības, kurā viņš bija dzīvojis ar savu nelaiķa partneri.
Pjotrs Kozaks vēlējās noslēgt jaunu īres līgumu, taču lūgums tika noraidīts. Atteikums tika pamatots ar to, ka Polijas Konstitūcijas 18. pantā ir noteikts, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti. Arī vienīgais kopdzīves modelis, kas atzīts valsts normatīvajos aktos, ir vīrieša un sievietes kopdzīve.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa šo pieeju noraidīja. Tiesneši vienbalsīgi nosprieda, ka Polija ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14. pantu (diskriminācijas aizliegums) un 8. pantu (tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi), atsakoties atzīt viendzimuma pāru kopdzīvi.

Tiesas brīdinājums!

Valstīm ir jāņem vērā sabiedrības attīstība, tajā skaitā izpratne par to, ka nepastāv tikai viens veids, kādā cilvēks var dzīvot savu personīgo dzīvi.
Jau otro reizi tiesa ir apliecinājusi, ka gadījumā, ja valsts piešķir zināmas tiesības divdzimumu pāru kopdzīvei, tad tās pašas tiesības ir jāpiešķir arī viendzimuma pāriem, kuri dzīvo kopā.

Pēdējo dažu gadu laikā vairākas valstis Eiropā ir veikušas grozījumus savās konstitūcijās, lai noteiktu, ka laulība ir tikai vīrieša un sievietes savienība. Un ko tas dod?
Diktatoriskā Eiropa panāk savu!