Latvijas zelta atslēdziņa ir ĢIMENE. Tik daudz sistā, problēmu pilnā un cietusī kā pati Latvija un mūsu tauta, bet reizē potenciāls spēks un vienīgā iespēja, caur ko un ar ko kopā Latvijai atdzimt no pelniem. Skaties, kā gribi – ģimene ir problēmu sakne un reizē risinājums. Jo zinot cēloni, iespējams arī izārstēt slimību. Cilvēku. Tautu,-  spektrs.com ziņo  Ieva Leinasare.

Latvija VAR kļūt par stipru ģimeņu zemi, paraugu un piemēru izmirstošajai Eiropai. Mazai tautai bīstamākas ir krīzes, bet maza tauta ātrāk un krasāk var izmainīt lietas. Mēs to VARAM – varam izdzīvot un uzplaukt, par spīti visam. Un visai pasaulei parādīt – KĀDA esam Latvija. ESAM un BŪSIM. Lai brauc un mācās no mums, kā palielināt dzimstību, kā samazināt mirstību, kā stiprināt laulību un uzlabot ģimeņu kvalitāti, kā kā kā. Jo mums ir šis know-how, šī konkurētspējīgā atšķirība. Lai maksā naudu par konsultācijām, lai sabrauc uz kongresiem, forumiem un semināriem. Lai mazās Latvijas vārds aplido pasauli un atved to visu pie mums – mācīties.

Latvija ir maza zeme, maza tauta, bet mēs esam tik lieli, cik gribam, t.i., mēs kā tauta varam būt tik lieli, cik daudz bērnus radām un izaudzinām.

Ja ģimenes būs spēks, tad arī valsts būs spēks – lai kādi laiki nāktu. Jo ģimene ir sabiedrības un valsts pamats, nācijas pastāvēšanas ķīla – tas ir nenoliedzami! Tā ir patiesība, kas ir nesagrozāma patiesība, lai kā kādam to gribētos. Pateicoties vīrietim un sievietei piedzimst bērns, pateicoties laulībai tiek stiprinātas viņu saites, pateicoties ģimenei bērns kļūst par cilvēku. Tā veido bērna būtību, vērtības un nosaka viņa turpmāko dzīvi, attiecību modeļus uc. Pateicoties Dievam, tas viss ir iespējams, jo Viņš ir Dzīvības un Mīlestības Radītājs, Avots un Devējs. Un kopā mēs varam paveikt brīnumus – kā ģimenes, kā tauta. Mēs jau to zinām, mums ir pieredze. Kopā viens ar otru un kopā ar Dievu.

Mēs kopā dziedam himnu un kopā lūdzam „Dievs svētī..”. „Svētīt” ir radies no vārda „svēts”. Mums ir jāatgriežas pie pazaudētā svētuma – dzīvības, laulības, miesas, apsolījuma, goda vārda, vecāku, ģimenes, Dieva. Tad arī būsim svētīti – kā zeme, tauta, valsts, sabiedrība, ģimene, persona. Tad Latvija būs mūsu mājas, kurās ar prieku ciemosies arī viesi. Mūsu mājas ar vienkāršām lietām mums apkārt, ko esam aizmirsuši, palaiduši garām, nenovērtējuši, vēloties būt tādi, kā citi. Ar ābolu kūku un rabarberu klimpām, ar ceriņu kupenām un ievu smaržu, ar Liepājas vējiem un Siguldas pakalniem, ar dziesmām un dejām, ar skaistajiem laukiem un gudro Rīgu, ar talantīgo tautu un bērnu smiekliem.

Latvijai IR jābūt stipru ģimeņu zemei, jo tikai tā mēs spēsim sevi saglabāt, tikai tā mēs spēsim NEIZMIRT. Jo ģimene, ko veido laulība, kuru veido vīrietis un sieviete, kas ir nodevušies viens otram kā 1vesels, PROT darīt viens otru laimīgu, kopā pārvar grūtības un ļauj tām stiprināt viņu saites, ir labākā un drošākā vide bērna, veselas un laimīgas personības un nākošā sabiedrības locekļa audzināšanai – izstiepies vai saraujies, maini krāsu un kažoku, cik gribi, bet tā nu tas ir - ģimene IR nācijas atražotāja.

Cilvēkam jau daudz nevajag, lai būtu laimīgs – viss, kas dara mūs patiesi laimīgus, tiek dots bezmaksas. Mums arī daudz nevajag, lai būtu laimīgi, mums tas viss jau ir: Bezgala skaista zeme ar tās resursiem un ainavām. Bezgala talantīga tauta ar tās zinātniekiem, mūziķiem, skolotājiem… Mēs katrs ar savām rokām, kājām, galvu un sirdi, kas realizēs savus talantus un palīdzēs tiem, kam grūtāk. Un Dievs, Kurš to visu mums dāvinājis un ļāvis dzīvot mierā bez zemestrīcēm, vulkāniem, kariem. Tāpēc vairosimies un piepildīsism šo zemi – ar bērniem un viņu smiekliem, realizētām idejām un izgudrojumiem, skaistiem vārdiem un mūziku, zaļiem kokiem un – MĪLESTĪBU. Ģimene ir mīlestības redzamā daļa, Dievs – neredzamā. Kopā mēs varam visu, gandrīz visu..

Lai tā paliek MŪSU zeme, mūsu tautas zeme. Neatdosim to ķīniešiem, mīļie! Jo tauta var būt tik liela, cik tā grib būt. Būsim tad liela un stipra tauta – talantīga, ražojoša, zaļa un ĢIMENISKA. Jo roka, kas šūpo šūpuli, valda pār pasauli. /Angļu sakāmvārds/