Latviešu tautas dzīvesziņas un kristīgo vērtību atrašanās līdzās nav pretrunīga, bet tikai ļauj labāk saprast mūsu identitāti. Šādu pārliecību, skaidrojot šo abu jēdzienu iekļaušanu Satversmes preambulas projektā, pirmdien LTV raidījumā Rīta Panorāma pauda viens no preambulas projekta autoriem Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs Egils Levits,-ziņo spektrs.com

Viņš norāda – šo abu jēdzienu iekļaušana preambulā nav obligāta, taču vēlama. “Es domāju, ka Zenta Mauriņa ir tieši uzrādījusi to, ka kristīgā kultūra ir veidojusi Eiropu. Un ja mēs piederam pie Eiropas, tad, es domāju, arī latvieša identitāti kristīgā kultūra ir veidojusi. Un pilnīgi neatkarīgi no tā, vai kāds personiski uzskata sevi par kristieti vai nē, tas ir pilnīgi nesvarīgi. Objektīvi tas ir fakts,” norādīja Levits.

“Bet latviešiem ir otra identitātes sakne. Tā ir šī latviskā dzīvesziņa, kas nāk vēl no pirmskristīgā laikmeta un kā maza urdziņa visu laiku ir tecējusi cauri un nonākusi līdz mūsdienām. Tas ir ļoti unikāli. Es domāju, ka to arī vajadzētu uzsvērt,” viņš skaidroja. Viņš piebilst ka, par šo jautājumu vēl var diskutēt, taču būtu vēlams to preambulā atstāt.

______________

Diskusiju par preambulu paredzēts uzsākt 25.oktobrī ar konferenci, ko Saeimas Juridiskā komisija rīkos kopā ar Latvijas Universitāti, uzaicinot arī konstitucionālo tiesību ekspertus no Igaunijas un Lietuvas. Abās kaimiņvalstīs pamatlikumā ir preambula, kurā ir atspoguļoti valsts izveidošanas apstākļi, mērķi, darbības pamatprincipi, kā arī sabiedrības pamatvērtības.

 

Satversmes preambulā iekļautas “kristīgās vērtības”