„Pasaule ir šaha galds. Ikkatrs solis var kļūt pēdējais. Ej kur gribi, taču atceries kā esi sācis. Jo var izrādīties, ka beigas ir tuvu. Man bija 16 gadu, kad guvu uzvaru. Tad es domāju, ka esmu nemirstīgs. Tagad es zinu, ka nenodzīvošu pat līdz 30. Mēs nevaram paredzēt, kas mūs sagaida nākotnē.

Karalis var pieprasīt pakļaušanos, bet tēvs –paklausību. Bet atceries, kurš gan arī būtu valsts vīrs vai varenais, tikai Tu esi atbildīgs par savu dvēseli. Un atceries, kā arī tu spēlētu, vai arī, kā spēlētu ar Tevi, Tava dvēsele ir Tavās rokās. Ja arī virs Tevis ir augstākstāvošie karaļi un Tu pildītu viņu gribu, taču stājoties Dieva priekšā – nevarēsi teikt, ka Tev ir pavēlējuši (likuši) tā darīt.. vai arī, ka cieņa un gods nebija modē. Tas nebūs nekāds attaisnojums. Atceries to vienmēr!” -Fragments no filmas „Debesu valstība”( Kingdom of Heaven)

Filmas darbība norisinās divpadsmitajā gadsimtā un centrālo notikumu būtība ir Krusta kari un kristiešu/musulmaņu cīņa par Jeruzalemi.