Latvijā pēdējo nedēļu laikā plašas diskusijas izraisījusi Krievijas cilvēktiesību aktīvistu Valērijas Novodvorskas un Konstantīna Borovoja viedoklis par krievvalodīgo tiesībām Latvijā. Videointervijā rus.tvnet.lv

Viņi ir pārliecināti, ka parakstu vākšanas akcija uzskatāma par “PSRS himnas atskaņām”, vēlēšanos “atjaunot impēriju”, “lielu naidu pret latviešiem” un “vēlmi vērsties pret viņiem Eiropas Savienībā”. Novodroska un Borovojs izteicās, ka viņiem ir kauns par tiem, kuri parakstījušies par krievu valodu Latvijā, un aicina viņus Latvijas priekšā to nožēlot, vainu izpirkt un ar to dot labumu arī savai vēsturiskajai dzimtenei.
Parādījusies informācija, ka jūs grasoties braukt uz Latviju. Kāds ir galvenais jūsu vizītes mērķis un kas jūs šeit uzņems?

K.B.: Mūs uzaicināja divi Latvijas Saeimas deputāti un kāda demokrātiskā apvienība – tagad neatceros tās nosaukumu. Viņi arī bija tie, kas pie mums vērsās, aicinot Latvijā paviesoties.

Vai varat atklāt jūsu uzaicinājušo deputātu vārdu?

K.B.: Man to šobrīd gluži vienkārši nav pa rokai. Braucam mēs tādēļ, ka Latvijā izveidojusies diezgan sarežģīta situācija, tā kā zināmiem spēkiem izdevies notikumus destabilizēt. Starpetniskā konfrontācija, kuru centās panākt Krievijas specdienesti, pēc visa spriežot, ir sākusies. Skaidrs, ka “Saskaņas centra” līderis Nils Ušakovs neapstāsies tikai pie prasības par krievu valodu kā otru valsts valodu. Visdrīzāk, pēc tam varētu sekot arī pret NATO, Rietumiem vērsti piedāvājumi. Nestabilitāte Latvijā var slikti ietekmēt arī situāciju Krievijā, un mūs tas ļoti uztrauc.

V.N.: Mums ir ļoti kauns, ka cilvēki, kuri runā ar mums vienā valodā, kaut kur ir klupšanas akmens, kaut ko velk atpakaļ un ne vien nav pilsoņi, bet arī nemaz negrib par tiem kļūt. Tāpēc mēs gribam, lai šie cilvēki, kuri uzķērušies uz Krievijas pasviestā mānekļa, neiedzītu sevi stūrī, kad situācija kļūs neatgriezeniska.
Jūs aktīvi iebilstat pret Latvijā rīkoto parakstu vākšanas akciju. Kāpēc jūs tas tā uztrauc?

V.N.: Visa šī referenduma ideja un pati prasība ir pilnīgi nekaunīgs, provokatīvs izgājiens.
Izraēlā, piemēram, patlaban jau ceturtā daļa sabiedrības runā krieviski. Taču nav dzirdēts, ka bijušās PSRS izceļotāji tur vāktu parakstus par krievu valodu, lai gan ivrita rakstība un izruna ir daudz sarežģītāka nekā latviešu valoda. Un ASV? Tur taču tagad ir miljoniem krievu… Uzskatu, ka Latvijā īstenotā akcija par krievu valodu – tas ir nevajadzīgi pirmām kārtām jau tiem, kas par to parakstās, turklāt tas ir kā spļāviens sejā tiem, kas šajā valstī dzīvo jau gadsimtiem un kuri devuši tai savu nosaukumu. Bez tam tā ir vienkārši nevēlēšanās izpirkt Padomju Savienības vainu.

K.B.: Ir acīmredzami, ka šī ir akcija, kurai jāsēj sabiedrībā nesaskaņas. Latvija pavisam nesen atjaunoja savu neatkarību, tāpēc piedāvājums atteikties no daļas nacionālās apziņas, nacionālās neatkarības – tā ir provokācija. Tie, kuri parakstās par krievu kā otru valsts valodu, – tie ir tie, kuri ļoti specifiski izprot Krievijas un šā reģiona krievu intereses, kuri grib Latviju iznīcināt.

Pie mums tiek uzskatīts, ka šī akcija ir kā atbilde nacionālās apvienības “Visu Latvijai-TB/LNNK” iniciatīvai par pilnīgu pāriešanu uz latviešu valodu nacionālo minoritāšu skolās…

V.N.: Es ar šo problēmu saskāros jau Igaunijā. Tur vecāki krievu ģimenēs nonāca pie atziņas, ka bērniem jāmācās igauņu skolās. Starp citu, Tallinas ģimnāzijas pasniedzēji man teica, ka ideālā situācijā īpašais krievu valodas un literatūras kurss jāievieš, kad bērnam paliek 14 gadi. Kad bērni pilnībā apguvuši valsts valodu. Pretējā gadījumā, ja bērnus krievu valodā apmāca bērnudārzā vai mazākajās klasēs, tad bērni nonāks “valodas geto” – izolācijas apstākļos. Un tālāk rodas jautājums par augstāko izglītību. Kur viņi to iegūs? Tad vai nu brauc uz Hārvardu un maksā milzu naudu, vai arī mācies šeit un zini valsts valodu.

Krievu valodas aizstāvji arī atsaucas uz Somijas piemēru, kur otra valsts valoda ir zviedru, kaut gan šīs tautības cilvēku valstī ir krietni mazāk nekā krievu Latvijā.

K.B.: Es gribētu atgādināt, ka vēl nesen Latvija atradās kolonijas stāvoklī, kurā “iztīrīja”, deportēja un iznīcināja vietējos iedzīvotājus, inteliģenci un valodu. Es nedomāju, ka somi pēc ilgstošas zviedru īstenotas okupācijas ieviestu zviedru kā otru valsts valodu.

V.N.: Mūsdienās zviedru valoda daudziem Somijas zviedriem ir jautājums par kultūras autonomiju. Savukārt krievu valoda Latvijai saistās ar impēriju, ar nostalģiju pēc PSRS. Tā ir pieķeršanās idejai, ka “Padomju Savienībā jūs šeit dzīvojāt kā nieres taukos”, savukārt tagad “badā bez mums nomirsiet”. Tā ka tas viss ir instruments politiskajās cīņās. Ne Puškins, ne Tolstojs, ne Čehovs, ne Dostojevskis šajā gadījumā nestāv aiz prasības ieviest krievu valodu.
Šeit diemžēl klausās padomju himnu un izjūt lielu naidu pret “tiem nolādētajiem latviešu separātistiem”, kuri uzdrīkstējās izveidot savu valsti.
Jūsu parakstu vācēji to nelūdza, un viņi atriebjas!

Vienā no savām videouzrunām tos, kas parakstās par krievu valodu, jūs nosaucāt par piekto kolonu, kas vēlas destabilizēt situāciju Latvijā. Tātad jūs esat pārliecināti, ka šāda valodas prasība ir tikai sākums un var sekot arī citas?

K.B.: Skaidrs, ka runa ir nevis par valodas problēmām, bet par uzdevumiem, kas saistīti ar Latvijas neatkarības apdraudēšanu. Lūk, šī aukstā kara situācija Latvijā šobrīd Krievijai ir izdevīga. Visas jūsu vietējās pret latviešiem vērstās finanses ir saistītas ar Krieviju un aktīvi atbalsta krievu propagandu. Jūs naivi domājat, ka pie jums nenotiek masu mediju un atsevišķu deputātu uzpirkšana!?

V.N.: Jums jāsaprot, ka šodien pie varas Krievijā ir ne tikai slikti cilvēki, čekisti, zagļi un krāpnieki. Politikā pastāv arī izteikti maniakāls elements. Viņi izspēlē 1940.gada kārti, ka Latvijas varas iestādes it kā labprātīgi nolēma iestāties PSRS. Protams, viņi saprot, ka šodien “vilciens ir aizgājis”. Turklāt līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO tas ir “ātrvilciens”. Taču kaut kā tiem latviešiem ir “jāuzbrauc”, jāpaziņo Eiropas Savienībai par pārkāpumiem pret nacionālajām minoritātēm. Lai arī no Eiropas Savienības puses nebūs sankciju, nu vismaz kādu aizrādījumu izteiks. Jums ir zināms procents arī tādu krievu, kuri pašreizējos Krievijas politiķus uzskata par savu atbalsta bāzi, daudz lielāks procents nekā Lietuvā un Igaunijā, kuri tad arī sola visu savu “mīlestību”, “laiku” un “atbalstu”.

Kā zināms, parakstu vākšanā var piedalīties tikai Latvijas pilsoņi. Ja, kā jūs sakāt, tā ir “piektā kolonna”, tad sanāk, ka lielais nepilsoņu skaits valstij ir izdevīgs, jo viņiem nav balsstiesību…

K.B.: Izskatās, ka jūs spriežat pēc tā, ka Latvijas vara ir kaut kāds Krievijas varas elements. Jūsu valsts, pēc manām domām, jau sasniegusi gluži citu sapratnes līmeni par saviem mērķiem un uzdevumiem. Domāju, jūsu valsts vara nav ieinteresēta konfliktā starp latviešiem un krieviem. Tie, kas pie jums nesaņem pilsonību, saprotams, ka to nedara pēc Latvijas valdības lūguma.

V.N.: Es Latvijā dažu dienu laikā apguvu zināšanas, lai pateiktu “labas rītas, labas dienas, labas vakaras”.

Vispār tas ir lietuviski…

V.N.: Nu jā…

Taču man ir grūti iedomāties cilvēku, kurš 20-30 gadus dzīvo kādā valstī un nevar nolikt latviešu valodas eksāmenu,iegūt elementāras vēstures zināšanās un apgūt himnas tekstu.

Jūs arī ieteicāt krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem “aizmirst par vēsturiskās dzimtenes palīdzību”. Taču Krievijai taču ir palīdzības programma tautiešiem, aicinot mājās uz dzimteni…

K.B.: Es uzskatu, ka ir ļoti precīzi jāizvērtē programma, kuru Krievija mēģina ieviest ne tikai Latvijā, bet arī citās postpadomju valstīs. Tad lūk, šī programma ir vērsta pret vietējiem, kuru saknes meklējamas Krievijā. Vēl vairāk, šis plāns ir sava veida konfrontācija Rietumiem, Eiropas Savienībai, NATO. Krievijas vēstniecība šādi izvērš ļoti agresīvas, postpadomju valstu neatkarībai ļoti bīstamas programmas, tikai tās ir labi slēptas.

V.N.: Programmas ir, tikai solītās palīdzības nav. Andrej (rus.tvnet.lv žurnālists Andrejs Muravjovs), pajautājiet tiem, kuri ar jums runā vienā valodā, kurš no viņiem tiešām kāro atgriezties Krievijā? Un kur viņi atgriezīsies? Viņiem piedāvās kaut kādu nomaļu vietu, kaut kādu ciemu: nekādas naudas, nekādas pajumtes, tikai tukšs lauks.

Bet ko vispār Krievijā domā par situāciju Latvijā un Baltijas valstīs? Spriežot pēc daudziem Krievijas medijiem, neko labu…

K.B.: Patlaban sabiedrības viedoklis atrodas padomju tipa propagandasmašīnas rokās. Tās galvenais rīcības ierocis – ienaidnieka teorija, ka Krievijai apkārt ir vieni vienīgi nelabvēļi. Mūsu varasvīriem tā ir vienīgā iespēja stiprināt savu varu, palielināt armijas spēkus. Tiek izmantoti jebkuri sīkumi: moldāvu vīna, armēņu konjaka, Latvijas šprotu aizliegums. Kā jau teicu, ir vajadzīgi ienaidnieki. Tāpēc arī daudzi mūsu mediji par šejienes valdībām raksta kā pret krievvalodīgajiem vērstām, nedemokrātiskām un pat fašistiskām. Tā kā tāda aina vidēja krieva apziņā arī tiek radīta.

V.N.: Visi mūsu kanāli rāda latviešu leģionāru gājienus – tie ir nabadzīgi un nelaimīgi cilvēki, kuri aizsargāja Latviju no Padomju Savienības, kā nu mācēja. Pēc tam tiek parādīts jūsu Brīvības piemineklis un stāstīts, ka pie varas ir fašisti.
Baltija PSRS vienmēr bijusi “mazā Eiropa”, un pēkšņi tā ņēma un aizbēga uz “lielo Eiropu”.
Un viss, nekāda Eiropa Krievijai netika. Tas Krievijai bija ļoti sāpīgs trieciens, tāpēc tagad pret Baltiju propagandu vērš pat biežāk nekā pret ASV.

Ko jūs novēlētu krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem – gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem?

K.B.: Latvijas pilsoņiem novēlētu to pašu, ko ASV, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas: adaptēties, pieņemt demokrātijas procesus, kuri patlaban ļoti atšķiras no Krievijas antidemokrātiskajām izpausmēm. Neuzstājieties kā provokatori un “piektā kolona”, nerausiet ogles kailām rokām Krievijas specdienestu labā, kuram ir gluži savas intereses. Radiet normālus dzīves apstākļus sev, saviem bērniem un tiem, kuriem šeit ir tiesības runāt ne tikai krievu valodā.

V.N.: Nepilsoņiem es novēlētu kļūt par pilsoņiem. Un pēc tam pārstāt būt par nastu, “akmeni kaklā” un kļūt par lepnumu valstij, kurā viņi dzīvo.
Pierādīt, ka krievi var būt gan demokrāti, gan liberāļi. Un, protams, jāizpērk vaina Latvijas un citu bijušo PSRS valstu priekšā par to, ka tām tik ilgi bija liegta iespēja lemt savu likteni. Tad krievi izpelnīsies gan piedošanu, gan atbalstu, vienlaikus nesot labumu arī savai vēsturiskajai dzimtenei.

Krievijas politiķe Latvijas krieviem iesaka algot tulku

Savus uzskatus Novodvorskaja izklāstījusi kārtējā videouzrunā, kuras regulāri ievieto dažādos sociālajos portālos internetā, paužot viedokli par visdažādākajiem politiskajiem procesiem gan Krievijā, gan ārvalstīs.
Politiķe izsaka pārliecību, ka referendumam Latvijā par krievu kā otru valsts valodu garantēta izgāšanās, taču norāda, ka parakstu vākšanas akcija pamatīgi saasinās attiecības starp Latvijas krieviem un latviešiem.
Novodvorskaja uzsver, ka nevar mierīgi dzīvot valstī, “kuru tu ienīsti, kuru neuzskati par savu, kuras valoda tevī raisa antipātijas”.
“Neviens ar spēku neliek mācīties latviešu valdu. Lūdzu, atrodi sev tulku un staigā ar viņu uz kafejnīcām, restorāniem, uz darbu, mācībām. Uz veselību, neviens neaizliedz. Tikai tas ir diezgan dārgi,” viņa rezumē.