Viens no mītiem, kas pastāv sabiedrībā, ir tāds, ka adoptē tie cilvēki, kuriem nevar būt savu bērnu, stāsta trīs bērnu tētis Kaspars, kura ģimenē aug divi paša un viens adoptēts bērns.
Jaunāko dēlu Danielu ģimene adoptēja pirms diviem gadiem. Vecākais brālis Markuss un māsa Marija ļoti viegli un harmoniski pieņēma jauno ģimenes locekli, taču ne tik labi veicās ar dažiem paziņām, kuri nevarēja saprast, kāpēc cilvēki, kuri paši var radīt savu bērnu, adoptē svešu, stāsta Kaspars.
Ar līdzīgiem aizspriedumiem sastapusies arī mācītāja Pētera Sproģa ģimene. Pirms pusgada Pēteris ar sievu, kuru ģimenē ir divas meitas, pieņēma adopcijā vienu gadu jaunu meitenīti Viktoriju. P. Sproģis stāsta, ka tobrīd bija daudz cilvēku, kas atbalstīja šādu lēmumu, taču bija arī tādi, kuriem bija aizspriedumi.
Trīs bērnu tēvs Kaspars:
Kad tu šos bērnus redzi [..], kamols sakāpj kaklā, un tad saproti, ka vari kaut ko izdarīt, ietekmēt. Kamēr viņi ir bezpersoniski bērnu nama bērni, tad ir citādāk, bet, kad redz konkrētus bērnus, tad viss mainās. Saproti, ka vienam no viņiem tu vari izmainīt dzīvi.
Latvijā gandrīz astoņi tūkstoši bērnu ir palikuši bez vecāku gādības, bet nepilni divi tūkstoši no viņiem dzīvo bērnu namos.
Līdzīga ziņa
P.Sproģis: adoptēt bērnu nozīmē nolikt malā egoismu
VIDEO
2 komentāri
#1Arnolds KrastiņšOctober 24, 2014, 4:14 am
CIK tūkstoši bērnu ir noziedzīgo bāriņtiesu nolaupīti no vecākiem
#2Iveta BriedeOctober 30, 2014, 9:28 pm
Vai vecākiem, kas sava alkoholisma vai narkomānijas dēļ savus bērnus mērdē badā, seksuāli izmanto (vai ļauj izmantot pudeles dēļ), sit bērnus kā "pelavu maisus", būtu jāatļauj turpināt viņus tādā garā "audzināt"..?? Protams, piekrītu, ka ir izņēmumi, kur Latvijas bāriņtiesas ir "pāršāvušas pār strīpu", bet, paldies Dievam, ka pie mums nav kā Norvēģijā, Somijā vai kādā citā no ES dalībvalstīm, kur Juvenālā justīcija "sit augstu vilni" netaisnības ūdeņos..
Uzraksti, ko domā