“Es nejūtos, ka esmu īpašs. Man liekas, ka esmu normāls, Un es nejūtu nekādus ierobežojumus. Es peldu, sērfoju, skeitoju un braucu ar velosipēdu. Ar Dievu viss ir iespējams, “- saka Dereks.
Glaukoma izraisīja aklumu, kad Derekam bija viens gads.
“Es esmu akls. Es neesmu tāds, kā visi? Nē, es tā nedomāju. Es esmu pieradis, ka esmu akls. “- viņš teica.
“Bieži vien viņš mani izbrīna. Dēlam ir drosme, kuras man bieži vien trūkst, lai kaut ko darītu. Tā man katru reizi ir mācība, “saka Dereka māte.
“Kad Dereks man pirmo reizi izteica vēlmi sērfot, man gandrīz bija sirdslēkme. Es teicu:” Nē, Derek, tas ir ļoti bīstami, ” bet viņš atbildēja, ka viņam tā tasnešķiet.”” – teica māte.
“Es vienmēr cenšos iedomāties, kas notiek. Es iedomājos krāsu pasauli. Iztēle man ir viss. Sērfošana ir kļuvusi pilnīgi dabiska, jo mans tēvs un mans tēvocis – sērfotāji. Es vienmēr esmu interesējies par sērfošanu, un divarpus gadus atpakaļ, man bija iespēja izmēģināt. Es atradu tuvu mājām sērfošanas skolu, “- savos iespaidos dalās Dereks.
“Es labprāt izvēlos smago cauruļveida vilni. Man patīk adrenalīna garša. Man ideālais vilnis ir cauruļveida vilnis. Es fiziski neredzu viļņus, bet katrs vilnis, katra kustība rada savu skaņu. Cauruļveida vilnis rada vienu skaņu, plašais vilnis rada citu atšķirīgāku skaņu. Kad vilnis atveras un aizveras, tas rada pavisam citu skaņu. “-savu stāstu noslēdz Dereks.
Dereka draugs sērfotājs sacīja: “Cilvēki, sevi ierobežo savā dzīvē. Ja Dereks mums parāda, ka ir spējīgs uzveikt šos viļņus, tad kāpēc viņš nevar doties uz citām vietām un uzveikt lielākus? Tāpēc es viņu sāku pārstāvēt Havaju salās “.
2012. gada februārī Dereks devās no Brazīlijas uz Ameriku, lai uzveiktu visbīstamāko vilni pasaulē “Banzai Paiplain”. Havaju salās, viņš piepildīja savu sapni un uzveica arī “Banzai Paiplain”.
Tagad tiek veidota Dereka autobiogrāfiska mākslas filma.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā