Gunta Rožkalne bija aktīva padomju varas pretiniece. 18. novembrī vienmēr tika izkārti Latvijas karogi. Gunta Rožkalne pauž savu pārliecību, ka viņas dzīves stāsts ir tāds, ka piecām dzīvēm uz priekšu pietiktu, taču ir lietas, kuras nevienam nenovēlētu. Viņa stāsta, ka padomju laikā vākusi ziņas par vajātiem kristiešiem un rietumos viņu sadzirdējuši un iestājās par vajātiem kristiešiem,-ziņo spektrs.com

Par pretestību padomju varai saņēma bargu sodu – Guntas vīru Jāni notiesāja uz astoņiem gadiem – pieciem gadiem cietumā un trīs gadiem izsūtījumā uz čekas soda nometni Permā.

Gunta Rožkalne dzīves stāstu turpina, ka visgrūtākajos dzīves brīžos viņai palīdzēja Dievs un sajutusi Viņa klātbūtni jo cieši.

Kad vīru izsūtīja, Guntu čeka bieži izsauca uz pārrunām un vēlējās arī viņu izsūtīt, bet acīmredzot Dieva gribai čeka nespēja pretoties un Gunta bija palaista brīvībā. Nesalūzt palīdzējis Dievs un uzticība Viņam. Gunta Rožkalne saka: „Es zināju, ka bez Dieva ziņas nenotiek nekas.” Svēta lieta ģimenē bija vakaros ar bērniem lūgt Dievu par tēti.

Ticība Dievam saglabājusi ģimeni kopā, jo kā Gunta stāsta, tajā laikā praktiski visas sievas no ieslodzītajiem vīriem šķīrās.

Lai satiktu vīru ieslodzījuma vietā Guntai bija jāmēro 3500 kilometrutālu ceļu. Bijušas reizes, kad viņu nelaida un tikšanos atteica. Uzstājot tikšanos, Gunta stāsta, ka jutusi velnišķu garu ierēdnī. Viņš naidīgi kliedza, ka “citos laikos” viņu uz vietas nošautu.

Brīnumi notiek

1987. gada janvārī negaidīti Gunta saņēmusi telegrammu. Telegrammas teksts: „Braucu mājās. Tavs Jānis.” Gunta nespēja noticēt. Brīnums notika pateicoties Dievišķai situācijas izkārtošanai, kad ASV prezidents Ronalds Reigans pieprasīja Krievijai 20 politieslodzītos apmaiņā pret Amerikā noķertiem Krievijas spiegiem. Starp politieslodzītajiem bija arī Jānis.

Guntas dzīvesstāsts VIDEO