Dāvida Hateveja konferencē muzikālo daļu nodrošināja draudzes „Dieva upe” slavēšanas grupa no Latvijas. Savu sniegumu deva arī grupa no Latvijas „Hearts On Fire” ar līderi Andreju Vesņinu, kā arī ilgi gaidītā slavēšanas komanda no „Hillsong” draudzes Kijevā – Ukrainā ar tās līderi Veru Kaseviču.
„Hillsong” draudzes mācītāja un slavēšanas grupas līdere Vera Kaseviča ar žurnālu spektrs.com dalījās savās pārdomās par Igaunijas konferenci un slavēšanas būtību.
Grupa no Latvijas „Hearts On Fire” ar līderi Andreju Vesņinu
Intervijas norise
Saņemt interviju no Veras Kasevičas izrādījās nebija tik vienkārši. Vispirms tika norunāts, ka intervija notiks pēc jauniešu koncerta nākošā rītā plkst. 6:00. Organizatori tomēr uztraucās, vai 6:00 no rīta būs piemērots laiks. Pēc laika tika paziņots, ka nezin vai interviju izdosies sniegt, jo tomēr visi būs noguruši. Tad atkal… Nekādas skaidrības…
Un tā, divu dienu laikā plāni nepārtraukti manījās. Saprotams, ka zvaigznes paliek zvaigznes, bet tikai tās nav ņēmušas vērā, ka ir atbraukušas uzstājīgas žurnālistes no Latvijas. Īpaši nesatraucoties viena no SPEKTRS žurnālistēm turpināja nodarboties ar citām lietām, skraidīja pa lielās manēžas plašumiem fotografējot un kontaktējoties ar dažādiem cilvēkiem. Piedzīvojumu bija daudz, kaut vai viens no zīmīgākajiem.
SPEKTRS žurnālistes iesaistījās diskusijā ar Jehovas Lieciniekiem. Droši vien pēc diskusijas viņi laimīgi nejutās, bet ko lai dara tāda tā dzīve.. Kā tas notika? Konferences starplaikā žurnālistes izgāja ārā, lai izvēdinātu galvu, bet viena no tām pievērsa uzmanību tālumā notiekošajam procesam… Nu, viņai taču nepietika ar tiem procesiem, kuri notika iekštelpās, viņai noteikti arī ārā „jāpašiverē”.. Divi kungi dalīja žurnāliņus turpat uz halles trepēm sēdošiem jauniešiem. Žurnāliste momentāli noreaģēja un saprata, ap ko lietas grozās un devās taisnā virzienā pie viņiem. Kungi no tādas žurnālistes ātrās gaitas apmulsa un saprata, ka labi nebūs. Jo tur pat viņai palīgā skriešus nāk arī kolēģe. Viņiem bija taisnība. Nekas labs nebija. Žurnāliste ieņēma pozu un bija kaujas gatavībā, bet vīri centās visu teikto noliegt atspēkojot ar Bībeles palīdzību. SPEKTRS žurnālistes runāja tieši un spēja aizstāvēt kristīgās vērtības, bet droši vien ar citas Bībeles palīdzību, jo viņiem nebija skaidrības no kādas Bībeles viņas ņēmušas teikto. Jokojot viena no žurnālistēm teica, ka laikam viņu Bībele atšķiras no kungu Bībeles, neskatoties, ka tie paši Bībeles vāki un tas pats saturs. Kad kungi saprata, ka ar Bībeles pantu deklamēšanu cauri netiks, tad teica, ka nav zinājuši par to, ka tas ir kristīgs pasākums. Vienīgi interesanti, kā tad tā? Visapkārt esošie cilvēki zinājuši, jo lasa presi, kurā tika publicēta pasākuma reklāma un spēj jau no tālienes uz halles sienas izlasīt lielos pasākuma uzrakstus, bet, lūk, Jehovas Liecinieki nav redzējuši..
Atgriežoties pie tēmas. Acīmredzot Dievs saprata, ka tāpat no tādām žurnālistēm bez cīņas neatkauties, tāpēc nedaudz vēlāk sūtīja pie viņām vienu no organizatoriem. Viņš laipni jautāja, vai nevēlētos interviju saņemt tajā pat dienā, pēc jauniešu koncerta? Viena no žurnālistēm iesaucās, ka kaut vai 2:00 naktī, bet izrādījās, ka viņa nedaudz kļūdījās, jo intervija notika 1: 30, bet katrā ziņā, kaut arī pēc koncerta kārtību sargi centās žurnālisti pierunāt, lai intervija būtu pēc iespējas īsāka, lūgums tomēr nebija ņemts vērā, bet viņu degunu priekšā durvis tika aizvērtas un ar Kijevas „Hillsong” karalieni intervija varēja sākties.
“Hillsong”/Kijeva: mācītāja un slavēšanas grupas vadītāja Vera Kaseviča.
SPEKTRS: Runājot par draudzes sākumposmu, tajā laikā, kad Jūs atnācās uz draudzi, tā jau bija ar nosaukumu „Hillsong”, vai arī Jūs ar vīru to pārdēvējāt par „Hillsong?”
Vera Kaseviča: Mūsu atnākšana uz draudzi bija neparasta, lieta tāda, ka 16 gadus atpakaļ bija sabrukusi PSRS. Un Kijevā ieradās misionāri no Austrālijas „Hillsong” draudzes. Viņu mērķis bija izveidot Kijevā jaunu draudu, tādēļ bija nepieciešami muzikanti, un par cik tajā laikā bija maz kristiešu, tad viņi piedāvāja piedalīties evaņģelizācijas koncertos, kuri notika trīs dienas pēc kārtas, manam vīram. Jevgenijs tajā laikā mācījās konservatorijā un bija labs basģitārists. Vīrs piekrita pat nezinot, ka koncerti – kristīga rakstura. Un par to mēs uzzinājām tikai vēlāk. Kad noskaidrojās situācija, tad principā mēs nebijām ieinteresēti iedziļināties kristīgajās lietās, mums bija nepieciešama nauda un tikai. Vīram maksāja 5$ par koncertu un tajā laikā tā bija liela nauda. Vīru aicināja uzstāties arī svētdien draudzes atklāšanā, mums nebija skaidrības, kas tā tieši ir par draudzi un mūs tas neinteresēja, bet paļāvāmies, ka pēc koncerta viņam samaksās. Bet dievkalpojums beidzās un viņam nesamaksāja. Mēs domājām, ka samaksās nākošo reizi, bet tā nemaksāšana turpinājās mēnesi, tad Jevgenijs piegāja pie mācītāja un jautāja: „Kur ir mana nopelnītā nauda?” Bet mācītājs atbildēja, ka koncertu laikā viņš spēlēja peļņai, bet tagad draudzē viņš spēlē Dievam. Tā arī uzzinājām, kur tieši esam nokļuvuši un ka tā bija draudze „Kristīgās dzīves centrs” un vēlākos laikos, kad draudze mainīja savu nosaukumu un kļuva par Hillsong, tad arī Kijevā nosaukums tika mainīts. Interesanti sanāca, ka mēs ar vīru bijām tiešie draudzes atklāšanas liecinieki, pašiem par to nezinot.
“Hillsong” Romans Kasevičs
SPEKTRS: Kaut ko tādu pirmo reizi dzirdu, jo parasti saka, ka vispirms cilvēkiem ir nepieciešama garīgā izaugsme un tikai tad, viņš var kalpot un slavēt Dievu…
V. Kaseviča: Daudzi jau saka, ka tā esot bijusi Dievišķa nejaušība, bet mēs arī saprotam, ka nekas nenotiek nejauši. Mums draudzes dzimšanas diena ir zīmīga arī ar to, ka tieši 4 oktobrī manam vīram ir dzimšanas diena. Dubulti svētki. Tas tiešām bija liels pārsteigums.
SPEKTRS: Man nācās dzirdēt, ka Jums nav bijis viegls ceļš no Kijevas uz Igauniju…
V.K: Pirmkārt, jāņem vērā tas, ka pēc paris dienām mūsu draudzē sākas konference Ukrainas sporta manēžā. Un parasti šajā laikā mēs nekur prom nebraucam. Un neskatoties uz to, ka mums vajadzēja gatavoties konferencei un prezentēt arī mūsu draudzes jauno CD, turklāt bija problēmas ar vīzu nokārtošanu, mana pase līdz Igaunijas Vestniecībai bija pazudusi, mēs tomēr sapratām, ka uz Igauniju ir jābrauc.
SPEKTRS: Vai tagad Jūs esat sapratuši, kāpēc esat atbraukuši uz Igauniju?
V.K: Jā! Mēs nezinājām, ka Igaunijai ir tik interesanta vēsture. Proti, ka bijusi liela atmoda PSRS laikos. Un šī konference ir pirmā tāda mēroga konference, tāpēc mēs sapratām, ka esam pielikuši arī savu daļu atmodas sākumam. Un mēs ticam, ka atmoda nāk.
Hillsong slavēšanas komanda kopā ar koncerta jauniešiem aizlūdz par atmodu Igaunijā
SPEKTRS: Sakarā par Jūsu draudzes CD. Vai tajā būs arī kādas individuālas dziesmas, ja jā, tad kurš tās ir rakstījis?
V.K: Pārsvarā tajā ir slavēšanas dziesmas no Sidnejas un Anglijas, kuras tikušas pārtulkotas krieviski, bet ir arī individuālās, tās ir rakstījusi mūsu slavēšanas grupa vai arī mans dēls Romāns.
SPEKTRS: Ja iedziļināties par tēmu slavēšanu, vai nav jums nācies dzirdēt, ka jūs pārāk skaļi dziedat, ka uz skatuves esat pārāk atvērta un emocionāla un ka nepieciešams būt pazemīgākai?
V.K: Tādi vārdi priekš manis nav jaunums. Arī Dāvids slavēja Dievu no visas sirds, bet viņa sieva Velhora pārmeta par to. Viņa uzskatīja, ka ķēniņš Dāvids nepareizi slavē Dievu, bet kas sanāca rezultātā? Dievs viņu padarīja neauglīgu. Tāpēc es uzskatu, ka ir jābūt uzmanīgam savos izteicienos. Galvenais, lai cilvēks slavē Garā un Patiesībā. Mūsu draudzē slavē Dievu šādā veidā un nevienam nav radušies jautājumi par to, vai tas ir pareizi vai nē. Kaut gan jāņem arī vērā atsevišķu draudžu reglaments, tāpēc ja es ienāku citās mājās es izturos ar cieņu pret slavēšanas veidu kā ir pierasts šajā namā. Katrs draudzes mācītājs pats izvēlas kāds formāts ir piemērots, bet cilvēkiem ir izvēle, būt par šīs draudzes sastāvdaļu vai nē.
SPEKTRS: Pēdējais jautājums, par cik Jūs esat arī draudzes mācītāja, tad īsumā, lūdzu, padalieties ar to, kāda ir Jūsu draudzes programma un mērķi?
V.K: Mūsu mērķis ir panāk, lai draudze sabiedrībā kļūtu par gaismu un spēku. Mēs nekoncentrējam uzmanību uz sevi, bet gan darbojamies sociālajā sfērā. Mēs vēlamies, lai katrs cilvēks mūsu draudzē darītu kaut ko vajadzīgu un noderīgu mūsu sabiedrībai.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā