Vēl līdz šī gada aprīlim, saņemot jaunu pasi, cilvēks varēja izvēlēties, vai vēlas tajā ierakstīt tautību. Taču tad stājās spēkā Iekšlietu ministrijas sagatavoti un Ministru kabineta akceptēti noteikumi par identifikācijas dokumentos minamajiem datiem, kuros tautība vispār netiek pieminēta. Atbildīgās amatpersonas atrunājās, ka tautības rakstīšana esot novecojusi padomju laika palieka.
Taču, joprojām nav sniegts pietiekams pamatojums tam, kāpēc izvēles iespēja norādīt savu tautību pašlaik iedzīvotājiem tiek liegta.
Dzintars Rasnačs uzsvēra, ka nekāda runa par diskrimināciju šeit nevar būt, jo katram pases saņēmējam ir tiesības izvēlēties – rakstīt tautību vai ne.
valdošajā koalīcijā visskeptiskākie par tautības rakstīšanu ir Reformu partijas deputāti un ministri. “Mēs pilnīgi noteikti nevaram atbalstīt obligātu tautības rakstīšanu pasē. Taču šeit runa ir tikai par brīvprātīgu izvēli, tādēļ uzskatu, ka šo lietu varētu nodot komisijai, lai izvērtē. Šodien par to vēl lemsim mūsu frakcijas sēdē.”
“Mēs uz šo lietu skatīsimies vēsi un pragmatiski. Neredzu iemesla, kādēļ liegt cilvēkiem tiesības norādīt pasē savu tautību, ja viņi to vēlas,” teica “SC” Saeimas frakcijas priekšsēdētaja vietnieks Valērijs Agešins.
Līdzīgās domās ir arī ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis: “Tas taču ir labi, ja latvieši lepojas ar to, ka ir latvieši, krievi – ar to, ka ir krievi, ebreji – ka ir ebreji un tā tālāk. Un, ja viņiem ir emocionāli svarīgi savu tautību norādīt arī pasē, tad no likumdevēja puses nebūtu pareizi šādu iespēju liegt”.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā