„Nāk mūsu zemei liela ATMODA
Nāk mūsu zemei liela atmošanās.
Un ikviens, kas piesauks Jēzus vārdu, būs GLĀBTS!”

Grēka vergs

„Un Jūs atzīsit patiesību un patiesība darīs Jūs brīvus.”(Jāņa 8: 32)

Kādi ir bieži vien cilvēku motīvi sekot Jēzum un Viņa mācekļiem? Tāda ticība, kas tiek praksē pārbaudīta, kas nes īstu brīvību. Jūdi un farizeji runāja par politisko brīvību, bet viņi par augstu novērtēja savu stāvokli. Patiesībā viņiem nemaz tās brīvības nav bijis.

Gluži kā šodienas Latvijā. Kaut gan jūdi un mūsdienu Latvijā dzīvojošie ļaudis apgalvo, ka viņiem šajā jomā nemaz neklājoties slikti. Jūdi un farizeji atspēkoja, ka esot Abrahama dzimums un nekad nav bijuši neviena cilvēka vergi. Kaut kur dzirdēti vārdi arī mūsdienu sabiedrībā, kad runa ir par ticību Dievam. Un var pat teikt, ka kaitinoši ir kristiešu vārdi par to, ka Dievs var darīt brīvus.
Brīvus no pornogrāfijas. Brīvus no okultisma. Brīvus no alkoholisma. Brīvus no nedziedināmām slimībām, piemēram, vēzis. Brīvus no jebkuras citas vainas.
Par kādu brīvību un patiesības vēsti runā Jēzus? No kā Viņš mudina atbrīvoties? Viņš saka: „Kas grēku dara, ir grēka vergs.” (Jāņa 8: 34)
Tā pieņemts teikt: „Es nevienu noslepkavojis neesmu, alkoholu nelietoju un vispār esmu labs cilvēks.” Tā runāja arī jūdi un farizeji toreiz, tā runā arī mūsdienu Latvijā. Ne jūdi, ne arī mūsdienu demokrātijā augušie nesaprot, par ko, tad Jēzus vispār ir runājis. Turpinot lepoties ar savu stāvokli sabiedrībā. Bet, ja toreiz un mūsdienās būtu garīgā brīvība, vai Jēzum vajadzētu teikt: „Jūs darāt sava tēva (Abrahama) darbus.” Taču jūdi atkal argumentē, ka neesot netiklībā dzimuši un, ka viņiem esot tikai viens Tēvs, Dievs. Taču Jēzus apliecināja, ka ja viņu Tēvs būtu Dievs, tad nemeklētu veidus, kā Jēzu pieķertu vārdos, darbos un galu galā nemeklētu iespēju kā Viņu apklusināt, vai kā paturēt ieslodzījumā, vai pat nogalināt. Jēzus runā skaidri – Tu esi grēka vergs! Taču kāpēc gan cilvēkiem ir tāda reakcija, kas uzrāda grēka darbus, piemēram, ka homoseksuālisms ir grēks, kā arī laulības pārkāpšana – grēks un tt. Ja tā, tas nebūtu, tad nevajadzētu tik ļoti pretoties, aizstāvēties un slēpties ar cilvēktiesībām, demokrātiju un Likumu grozījumiem. Vai būtu vajadzīgs tik ļoti atrunāties un veikt tik sīvas un atklātas demonstrācijas sabiedrībā, sava izvēlētā dzīvesveida propagandēšanai? Kaut gan jebkurš skolotājs skolā par pusaudžiem teiktu, ka izrādīšanās, pašnoteikšanās un pašapmierināšanās (cigaretes, alkohols, narkotikas) ir iekšējais kliedziens pēc palīdzības.
Bet no šīs verdzības pats nevar atbrīvoties, tāpēc Jēzus piedāvā risinājumu: „ikviens, kas grēku dara, ir grēka vergs. Bet vergs nepaliek visu mūžu mājās; Dēls gan paliek visu mūžu. Ja nu Dēls jūs darīs brīvus, jūs patiesi būsit brīvi.” (Jāņa 8: 34-36)
Taču meli tik dziļi un ērti iesūkušies cilvēka dabā, ka tas jau gandrīz netiek pamanīts. Garīgos senčus godinot, jūdu gadījumā Abrahamu un Mozu, bet Latvijā Kārli Ulmani, pat neiedziļinoties vadoņu teiktajā. Nevis burtu kalpību, bet gan to, ko Mozus sludināja par Jēzu un Viņa atnākšanu. Nevis ticēšanu dievturībai, bet gan, kā pats K.Ulmanis daudzkārt bija uzsvēris, ticība Dievam jeb baznīcai un darba mīlestībai.
Dažkārt vēlamais tiek dēvēts par īsteno. Kaut gan Jēzus saka godīgi, ka tāda pieeja dzīvei ir (tēva) velna rokraksts. „Jūs esat no sava tēva – velna, un jums gribas piepildīt sava tēva kārības.” (Jāņa 8: 44) Un cilvēki pie kārībām ir tik ļoti pieraduši, ka nevar pieņemt lietas, kas tiek sauktas īstajos vārdos. Cilvēki kļuvuši tik divkosīgi un dalīti savos uzskatos, ka nespēj ticēt, ka Jēzus bez grēka var runāt patiesību. Cik, grūti ir atzīt Jēzus vārdus par patieso brīvību. Garīgo brīvību. Brīvību, kas atbrīvo no grēka. Atbrīvo no lāsta un slimības.
Bet Jēzus ir nācis, lai palīdzētu ikvienam saņemt garīgu brīvību un iegūt Dieva bērna identitāti.

Dieva bērna identitāte

Kāda ir Dieva bērna identitāte? Jēzus saka: „Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Manus vārdus dzird un tic Tam, kas Mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā. (Jāņa 5: 24)

„Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. [Golgātas krusts] (Jāņa 14:12)

Dieva bērna  sūtība

„Akli redz, tizli iet, spitālīgi top šķīsti, kurli dzird, miroņi ceļas augšām un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts.” (Mat. 11: 5)
„Un akli un tizli nāca pie Viņa Templī, un Viņš dziedināja tos. (Mat.21: 14)

Akli – redzīgi

Un redzi, divi akli sēdēja ceļmalā; kad tie dzirdēja Jēzu garām ejam, tie brēca un sacīja: “Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!”
Bet ļaudis apsauca tos, ka tie klusu ciestu; bet tie brēca vēl vairāk un sacīja: “Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!”
Un Jēzus apstājās, pasauca tos un sacīja: “Ko jūs gribat, lai Es jums daru?”
Tie saka Viņam: “Kungs, ka mūsu acis tiktu atdarītas.”
Jēzum palika viņu žēl, un Viņš aizskāra to acis, un tie tūdaļ kļuva atkal redzīgi un Viņam sekoja. (Mat. 20:30)

Apsēstais – brīvs

„Kad Viņš izkāpa malā, Viņam nāca no pilsētas pretī kāds vīrs, kas bija ļaunu garu apsēsts; jau ilgu laiku viņš nebija apģērbis drēbes un viņš neuzturējās mājās, bet dzīvoja kapenēs. Viņš, ieraudzījis Jēzu, iebrēcās un nometās Viņa priekšā ceļos un sacīja skaļā balsī: “Ko Tu gribi no manis, Jēzu, Tu visuaugstākā Dieva Dēls? Es Tevi, lūdzu, nemoki mani.”
Jēzus bija nešķīstam garam pavēlējis atstāt šo cilvēku, jo tas bieži bija viņu plosījis, un, kaut gan to bija sējuši važām un dzelžiem un turējuši zem uzraudzības, tas tomēr bija važas pārrāvis, un ļaunais to bija dzinis uz tuksnesi.
Tad Jēzus viņam jautāja: “Kā tevi sauc?” Viņš sacīja: “Leģions.” Jo daudz ļaunu garu bija viņā iegājuši.
Un ļaunie gari, no cilvēka izgājuši, iegāja cūkās, un ganāmais pulks nogāzās no kalna ezerā un noslīka.” (Lūk 8:27)

Mēnessērdzīgais -brīvs

“Kungs, apžēlojies par manu dēlu, viņš ir mēnessērdzīgs, un viņam daudz jācieš, jo viņš bieži krīt ugunī un bieži ūdenī. Un Jēzus viņu apdraudēja, un ļaunais gars izgāja no viņa; un zēns kļuva vesels tanī pašā stundā. (Mat. 17: 15-18)

Asinsēdzīgā – brīva

Un kāda sieva, kas divpadsmit gadus sirga ar asiņošanu un kuru neviens nebija varējis dziedināt, piegājusi no mugurpuses, aizskāra Viņa drēbju vīli, un tūdaļ asins tecēšana nostājās. Viņš [Jēzus] tai sacīja: “Mana meita, tava ticība tev ir palīdzējusi, ej ar mieru!” (Lūk. 8: 43:48)

Mirusi – cēlās no mirušajiem

Un, Viņam vēl runājot, nāk kāds sinagogas vecākā sūtīts cilvēks un saka: “Tava meitiņa ir mirusi, neapgrūtini Mācītāju.”
Bet Jēzus, to dzirdējis, tam teica: “Nebīsties, tici tikai, un viņa taps izglābta.”
Un, namā iegāja.
Un visi to [meiteni] apraudāja un nožēloja; bet Viņš sacīja: “Neraudiet, viņa nav mirusi, viņa guļ.”
Viņš satvēra tās roku un sauca: “Meitiņ, celies augšā!”
Un viņas gars atgriezās, un viņa tūdaļ uzcēlās. (Lūk. 8: 49:55)

Miris – cēlās no mirušajiem

Jēzus mīlēja Lācaru, un Viņš sauca viņu par draugu. Lācars saslima un nomira..Viņš gulēja kapā jau četras dienas. Jēzus skaidri apliecināja, ka Lācars „celsies augšā”(Jāņa 11: 23)

Noslēpumainā patiesība

„Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība; kas man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, Un ikviens, kas dzīvo un tic man nemirs ne mūžam.”(Jāņa 11: 25-26)

Jēzus pavēles
„Noņemiet akmeni!” (Jāņa 11:29)

,, Lācar, nāc ārā! Un mironis iznāca.,, .”(Jāņa 11: 43)

Pagātne, tagadne un nākotne

Jēzus valda par pagātni, tagadni un nākotni. Viņš ir Alfa un Omega, sākums un gals. Taču Jēzus ir atstājis kādu noslēpumu. NOSLĒPUMS – atstāts saviem mācekļiem un Dieva bērniem, ar kura palīdzību arī mums ir pieeja Jēzus atstātajam mantojumam.
„Vai tas būtu Pāvils, vai Apolls, vai Kēfa, VAI PASAULE, VAI DZĪVĪBA, VAI NĀVE, VAI TAGADĒJĀS VAI NĀKAMĀS LIETAS, VISS JUMS PIEDER!
Bet jūs piederat Kristum un Kristus Dievam. (1. Kor. 3: 22)

„Dzīvība vai nāve.”
Kā šos vārdus saprast? Atbilde rodama citviet rakstītajā: „Nāve un dzīvība stāv mēles varā; kas mīl savas mēles māku, tas baudīs no tās augļiem.”

„Tagadējās vai nākamās lietas.”
Jēzus noteica tagadējās un nākamās lietas. Tātad tas saistāms ar tagadni un nākotni. Kā tas iespējams? „Tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs, Es izliešu no Sava Gara pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas PRAVIETOS, un jūsu jaunekļi REDZĒS PARĀDĪBAS, un jūsu sirmgalvji SAPŅOS SAPŅUS.
Un arī pār Saviem kalpiem un Savām kalponēm Es tanīs dienās izliešu no Sava Gara, un tie PRAVIETOS!
Un Es došu BRĪNUMUS augšā pie debesīm un ZĪMES apakšā virs zemes.
UN IKVIENS, KAS TĀ KUNGA VĀRDU PIESAUKS, TIKS IZGLĀBTS. (Ap.d. 2:17)

Kas traucē ieiet nākamajās lietās?

Galvenokārt mūsu mēle. „Tukšā mēles trīšanā”, kā arī „negāciju un darvas liešana”.
Ienaidnieks izmanto iznīcināšanai to, ko Dievs ir devis, lai svētītu, liecinātu, saistītu ļaunā darbus un pravietotu. Vēl ir kādi svarīgi traucēkļi –neticība un grēks.

Dzīvot nākotnē

Dzīvot nākotnē ir Dieva bērnu privilēģija. Nākotne galvenokārt ir saistāma ar pravietisku vārdu.
Kaut arī tas varētu skanēt neiedomājami, taču kāpēc gan nepamēģināt? Iedomājies, kādu Latviju Tu vēlies redzēt? Vizualizē to un pravieto, apliecini vārdiem, ka Tu redzi, piemēram: jaunas rūpnīcas, fabrikas, uzņēmumus. Jaunas un ar interesantu darbu nodrošinātas darba vietas. Augstu apmaksu mūsu Latvijā. Pravieto un iedomājies, kā nokrīt baiļu un atkarību važas no mūsu valsts vīriem, kas atsakās izdabāt svešajiem kungiem, un atveras „gara acis” un ierauga patieso valsts problēmu saknē. Spējīgus ar savu varu un autoritāti to izraut un pasargāt tautu no kārtējiem draudiem. Pravieto, ka valsts vīri nezog un nav vairs vienaldzīgi, jo algu tāpat jau saņem, bet sāk risināt pamatiedzīvotāju pastāvošās problēmas.
Iedomājies, ja kaut saviem vārdiem, kā vien mācēdams teiktu to, katrs Latvijā dzīvojošais kristietis, bet tie, kuri netic Dievam, pārstātu ar mēli „liet darvu”, vai neparādītos izmaiņas mūsu Latvijā? Domājams, noteikti! Un mēs varētu ne tikai pasludināt, bet arī ieraudzīt, ka ATMODA nāk drīz!
Varbūt pamēģinām kopā?

„Lai, nāk mūsu zemei liela ATMODA
Lai, nāk mūsu zemei liela atmošanās.
Un ikviens, kas piesauks Jēzus vārdu, būs GLĀBTS!”