Likums paredz, ka Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušajiem nepilsoņu bērniem ļauj iegūt valsts pilsonību, taču šo tiesību īstenošanā bērni ir atkarīgi no vecāku vēlēšanos,-ziņo spektrs.com
Zatlera Reformu partija uzskata, ka šāds likums šķeļot Latvijas sabiedrību, pie kam vainot nevis likuma būtību, bet gan „uzbrūk” atsevišķiem politiķiem tagadējā Saeimā, kas cenšas aizstāvēt un aizsargāt galvenokārt pamatnācijas (latviešu tautas) intereses. Nav saprotams, kāds sakars patreizējiem latviešu tautas aizstāvjiem ar 1991.gada likumu, taču pēc ZRP izpratnes izriet, ka automātiskā pilsonības piešķiršana Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem, kaut arī, ja vecāki to nevēlas, tas Latvijas sabiedrību nešķels.
Dubultpilsonība trimdas latviešiem
Valdības sēdē tika izskatīts jautājums par grozījumiem Pilsonības likumā, kuru pamatmērķis ir dot tiesības uz dubultpilsonību trimdas latviešiem. Tieslietu ministrijas sagatavotais valdības atzinums ir tapis sarežģītu kompromisu ceļā, kurā Nacionālās apvienības (NA) tieslietu ministram Gaidim Bērziņam ir nācies ņemt vērā arī citu koalīcijas partiju viedokļus. Taču NA ir izdevies panākt pašu galveno – pretēji Zatlera Reformu partijas spiedienam, likumprojektā nav iekļauta norma, ka nepilsoņu bērni automātiski tiktu reģistrēti par Latvijas pilsoņiem.
Ieguvums
Sagatavotajos Pilsonības likuma grozījumos paredzēti arī pozitīvi ieguvumi:
Pirmkārt, no likuma tiek svītrots absurdais ierobežojums trimdiniekiem un viņu pēcnācējiem saglabāt savu pilsonību atkarībā no tā, vai viņi bija vai nebija paspējuši reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā līdz 1995. gada 1. jūlijam.
Otrkārt, lai šobrīd ekonomisko problēmu dēļ masveidā izbraukušie Latvijas pilsoņi nezaudētu saikni ar Latviju, attiecībā uz ES, EBTA un NATO valstīm, kā arī valstīm, ar kurām Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu, tiek atļauta dubultpilsonība.
Treškārt, pastiprinot Latvijas kā nacionālas valsts principu, turpmāk latviešu valodu zinošie latvieši un līvi būs tiesīgi iegūt Latvijas pilsonību arī nedzīvojot Latvijā. Šis noteikums būs spēkā pat tad, ja viņu senči nekad nav bijuši Latvijas pilsoņi (piemēram, izceļojuši pirms Latvijas valsts nodibināšanas).
0 komentāri
Uzraksti, ko domā