Parlamentārā demokrātijā valdošās koalīcijas veido vērtību un mērķu ziņā līdzīgākās partijas. Tas nodrošina zināmu stabilitāti un spēju saliedēti pildīt sarežģīto sabiedrības pārvaldīšanas darbu. Līdz ar to idejas par “varavīksnes valdībām” brīdī, kad, spriežot vismaz pēc ārējām pazīmēm, ir iespējams izveidot stabilu, latvisku un tiesisku valdību, šķiet dīvainas. Taču tas ir tikai uz pirmo mirkli.

Šobrīd visciešākā priekšvēlēšanu savienība izveidota Zatlera reformu partijas (ZRP) un “Saskaņas centra” (SC) starpā, no kā izriet, ka šo partiju vērtības un mērķi ir vislīdzīgākie. Abas partijas kopā ieguvušas 53 balsis, tātad valdību teorētiski varētu izveidot divatā. Kāpēc tikai teorētiski? Jo ZRP lieliski saprot, ka ne partijas atbalstītāji, biedri un pat ievēlētie deputāti nebūt nebauda dziļu piekrišanu šai vērtību saderībai ar SC.

Daudzi uzdod jautājumu, kāpēc “tanku koalīcija” zatleriešiem jāveido ar politiķiem, kas slavinājuši divvalodības rosinātājus; kas svin okupācijas varas ienākšanu; kas balso pret valsts valodas stiprināšanu; kas aizstāv Krievijas militāro iebrukumu Gruzijā; kas vēlējušies krieviskos augstākās izglītības sistēmu; kas sapņo par pilsonības “nulles variantu”, kas balsojuši pret ZRP kultivētajiem tiesiskuma principiem… un šādi “kāpēc” ir bez gala.

Kāpēc ZRP vajadzīga “Vienotība”?

Atbilde vienkārša. Kolektīvā bezatbildība mēdz būt labs aizsegs netīriem darbiem. Ja kādā nekrietnā solī piedalījušies visi (vai gandrīz visi), tad visi arī brālīgi sadala atbildības nastu. Turklāt ZRP vadība biedrus un atbalstītājus var mierināt, ka, ja jau pat “Vienotība” piedalās, tad jau nu bažām par SC draudiem nav pamata.

Kaut kādā ziņā līdzīgi rīkojas arī “Vienotība” (V). Nacionālās apvienības aicināšana koalīcijā, kurā būtu arī SC, ZRP un V, nozīmētu mierinājumu nacionāli orientētajiem “Vienotības” atbalstītājiem un biedriem: “Ja jau pat nacionālisti piedalās, tad jau nu par pretlatviskiem draudiem nav jāraizējas!”

Kā rīkoties Nacionālai apvienībai?

Ņemot vērā iepriekš rakstīto, izveidojusies tāda kā kopsakarību ķēde, kas noslēdzas ar Nacionālās apvienības (NA) lēmumu. Ja NA piekrīt, tad piekrīt arī “Vienotība” un tad vairs nav šķēršļu, lai SC ar ZRP veidotu valdošo kodolu. Faktiski tas, kas šobrīd no NA tiek prasīts, ir ar savu dalību palīdzēt nostiprināties SC un ZRP kā valdošajam kodolam.

Pretī NA iegūtu vienu vai pāris ministru portfeļus, kuriem visticamāk valdošais kodols apzināti traucētu strādāt, bet īstenot jebkādus latviskas Latvijas centienus šādā valdībā būtu vienkārši neiespējami.

Secinājumi

Ja Zatlera Reformu partija un “Saskaņas centrs” ir jau vienojušies, ka koalīciju jebkurā gadījumā veidos kopā, tad stiprināt to nav nekādas nozīmes. Tieši pretēji. Tad vienīgā pareizā taktika ir stipra un plaša opozīcija, iespējams, pat ar spēcīgu ēnu kabinetu, kas jebkurā brīdī, mainoties Zatlera partijas ievēlēto deputātu noskaņojumam, gatava veidot jaunu valdību.

Taču, ja ZRP un SC tomēr neriskēs veidot valdību divatā, varēsim būt droši, ka tieši principiāla NA pozīcija ir tā, kas šos nekrietnos plānus izjaukusi.