Rakstu sagatavoja ICEJ direktors Jurgens Bjulers.
Tulkoja Ilze Saulīte

Katru gadu Purim svētkos ebreju tauta atceras vienu no lielākajiem brīnumiem vēsturē. Tas ir stāsts par Esteri, senās Persijas ķēniņieni, kuras drosmīgā rīcība izglāba ebreju tautu no iznīcības.
Jaunā un skaistā Estere tika izraudzīta par līgavu tā laika varenākajam vīram pasaulē – Persijas ķēniņam Ahasveram.
Laikā, kad Estere kļuva ķēniņiene, ebreju tautai neklājās labi. Ļaunais Hamans, karaļvalsts premjers, bija izplānojis sazvērestību pret ebrejiem – iznīcināt viņus visā plašajā Persijas impērijā. Estere atradās drošībā karaļa pilī un viņas jūdaiskā identitāte vēl nebija tapusi zināma. Taču Esteres onkulis Mordohajs kādu dienu atnāca un aicināja Esteri uz drosmīgu rīcību, – lūgt ķēniņam izglābt viņas tautu. Mordohaja aicinājumu un brīdinājumu lasām Esteres grāmatā:
„Tad Mordohajs sacīja, lai atbild Esterei: “Neiedomājies sevī, ka tu ķēniņa pilī izglābsies drošāk nekā visi pārējie jūdi! Jo, ja tu tiešām cietīsi klusu šajā laikā, tad atbrīvošana un glābšana jūdiem var rasties no kādas citas puses, bet tu un tava dzimta aizies bojā. Un, kas zina, vai tu tieši šā laika dēļ neesi kļuvusi ķēnišķīgā godā?” (Est.4:13-14)

Estere ņēma vērā šo brīdinājumu un aicinājumu palīdzēt, atbildot: „Ej, sapulcini visus jūdus, kas atrodas Sūsās, un gavējiet manis dēļ: neēdiet un nedzeriet trīs dienas un naktis; arī es ar savām kalponēm tāpat gavēšu. Un pēc tam es iešu pie ķēniņa, kas gan nav pēc likuma, un, ja es aiziešu bojā, tad aiziešu bojā!” (Est.4:16) Dievs deva labvēlību Esterei ķēniņa acīs un viņas lūgums netika atraidīts. Ebrejiem tika atļauts sevi aizsargāt, bet viņu ienaidnieks Hamans tika pakārts karātavās, kas bija sagatavotas Mordohajam. Estere un Mordohajs ieveda ebreju tautu jaunā laika posmā, – Persijas provinces tika svētītas, lielā impērija pieauga spēkā un ietekmē.
Mordohaja izšķiroši nozīmīgais lūgums joprojām ir aktuāls un izskan šodien no jauna. Ir parādījušies jauni Hamani un ebreju tauta atkal sastopas ar draudiem no Persijas. No tā mēs varam mācīties vairākas ļoti svarīgas lietas:

Dievs uzvar

Pirmkārt, Mordohajs drosmīgi sacīja:
„…ja tu tiešām cietīsi klusu šajā laikā, tad atbrīvošana un glābšana jūdiem var rasties no kādas citas puses.”
Kāds spēcīgs ticības apliecinājums! Tas apstiprina, ka Dieva tauta un zeme nekad netiks iznīcināta, tā noteikti izdzīvos. Vēstures gaitā ir cēlušies daudzi ļauni cilvēki ar nodomu iznīcināt Izraēlu. Pirms divām paaudzēm tas bija Hitlers. Šodien tas ir Irānas prezidents Mahmuds Ahmadinedžads. Taču Dievs vienmēr nodrošina risinājumu.
Pravietis Jesaja sacīja: „Redzi, Es radīju kalēju, kas uzpūš oglēs uguni un kaldina pēc sava amata ieročus. Es radīju arī postītāju, kas tos saposta. Nevienam ierocim, kas vērsts pret tevi, neizdosies tevi pieveikt.” (Jes.54:16-17) Visi atom-zinātnieki un kara eksperti, kuri izstrādā projektus, lai nopostītu Izraēlu, arī ir Dieva radīti, un viņi ne ar ko nespēj pārsteigt Radītāju vai pārspēt Viņu gudrībā.
Izraēla Dievs, debesu un zemes Radītājs, sargā Savu tautu.
Psalms 121:4-5 to apstiprina:
„Redzi, Israēla sargs nesnauž un neguļ. Tas Kungs ir tavs sargs…”

Izdzīvošanas jautājums

Mordohaja aicinājums un brīdinājums nes sevī ļoti skaidru vēstījumu. Atbrīvošana ebreju tautai „no kādas puses” atnāks vienmēr! Bet tiem, kas klusē, redzot, ka ļaunums apdraud ebreju tautu un zemi, šāda attieksme var būt izšķiroša: „…bet tu un tava dzimta aizies bojā.” Tas atbalsojas arī pravieša Jesajas vārdos 60:12.
Mēs varam secināt, ka palīdzība un atbalsts Dieva tautai ir ne tik daudz saistīts ar Izraēlas izdzīvošanu, cik ar mūsu pašu izdzīvošanu. Ja mēs klusēsim un paliksim pasīvi, mēs apdraudēsim paši sevi.
Arī Pāvila vēstulē Romas draudzei izskan līdzīgs brīdinājums:
„…nelielies zaru priekšā; bet, ja lielies, zini: ne tu nesi sakni, bet sakne nes tevi!” (Rom.11:18)

Ja kristieši neatzīst mūžīgo un neatceļamo Izraēlas aicinājumu, tie apdraud un grauj savu sakņu struktūru. Nav iespējams izdzīvot, nerūpējoties par saknēm.

Šī laika dēļ

Mordohajs atgādināja Esterei, ka viņas augstajam ķēniņienes aicinājumam ir nodoms un mērķis.
„Un, kas zina, vai tu tieši šā laika dēļ neesi kļuvusi ķēnišķīgā godā?” Mordohajs aicināja Esteri uztvert savu ķēnišķīgo stāvokli nevis kā greznu privilēģiju, bet kā Dieva aicinājumu.
Pārāk bieži mēs, kristieši, priecājamies par savām privilēģijām un ieguvumiem kā Dieva bērni, bet neatzīstam, ka pasaule ap mums ir izmisusi pēc palīdzības. Dievs mūs nav aicinājis būt pasažieriem greznā okeāna lainerī, kas saucas „Draudze”. Viņš vēlas, lai mēs būtu glābšanas laivas darbinieki, kuri nebīstas strādāt vētrainos laika apstākļos. Nekad neaizmirsīsim augsto Dieva aicinājumu kalpot Izraēlam un tautām.

Nožēlojot Holokausta grēkus, visbiežāk var dzirdēt pieminām klusēšanas grēku. Dominējošā draudžu nostāja, traģēdijai tuvojoties un 2. Pasaules kara laikā, bija – klusēšana. Daži sāka runāt, kad jau bija par vēlu. Kad Hitlers nāca pie varas, bija daži mācītāji un teologi, kuri redzēja notiekošā pravietisko nozīmi. Tajā laikā daudzi ebreji pameta Eiropu un devās uz tolaik saukto Palestīnu. Šie mācītāji juta, ka tā bija pirmā zīme Ciānas atjaunošanai un Kunga otrajai atnākšanai. Taču viņi par to skaļi nerunāja, nesludināja un arī neaicināja palīdzēt Dieva izredzētajai tautai viņu bailēs un draudos.

Arī šodien daudzi kristieši saprot, ka notiek Izraēlas apsolītā atjaunošana un paralēli Izraēlas atjaunošanai arī tautu sapulcināšana pret Izraēlu, lai īstenotos Dieva tiesa pār tautām. Taču vai šie ticīgie, kas saprot un redz, kaut ko dara Dieva mērķu labā? Tik daudz kristiešu, ērti iekārtojušies, patīkami pavada laiku un klusē, kamēr Izraēla sastopas ar jauniem draudiem no Persijas, kas ir mūsdienu Irāna.
Atcerēsimies, ka Dievs noteikti izglābs Izraēlu, pat, ja mēs klusēsim. Jautājums: vai mēs ieņemsim savu vietu un rīkosimies Dieva mērķu labā un mūsu pašu labā?
Pieņemsim lēmumu strādāt nenogurdinoši, lai nodrošinātu, ka Draudze vairs nekad nebūs mēma un pasīva.
Mordohaja aicinājums Draudzei, kas līdzīgi Esterei šodien atrodas ķēnišķīgā godā, ir – nostāties Uzvarētāja pusē un rīkoties!

ICEJ radio programmu par Purim svētku nozīmi klausieties angļu valodā:
1.daļa – http://int.icej.org/content/lessons-purim-part-1
2. daļa – http://int.icej.org/content/lessons-purim-part-2

© WFJ Marts 2012
Rakstu sagatavoja ICEJ direktors Jurgens Bjulers
tulkoja Ilze Saulīte
[email protected]
www.icej.org