„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Pašpārliecināti neprašas ir Latvijas valsts nelaime (video)

„Politikā nekas nav tā vienkārši,
kā pateikts un kā varbūt ar pirmo acs uzmetienu šķiet,”- Mārtiņš Pavasaris

Spektrs intervējamais Mārtiņš Pavasaris – jauns, enerģisks puisis. Viņu neinteresē tik daudz kā pašapliecināties pašam un „izsisties” dzīvē, bet gan ko reāli varētu padarīt Latvijas labā. Tas ir apsveicami, ka Latvijas likteni interesē mūsu jaunatni. Tas nozīmē, ka Latvijai ir nākotne un paļāvība uz ticību, cerību un mīlestību.

19 gadu vecā Mārtiņa Pavasara veidotais videoklips, kurā viņš aicina piedalīties referendumā un aizstāvēt latviešu valodu, pēdējā laikā guvis lielu popularitāti internetā.

Videoklipu M. Pavasaris pašaizliedzīgi izveidojis pats par saviem līdzekļiem ar drauga palīdzību.

SPEKTRS: Kāpēc Tevi interesē Latvijas tautas liktenis un Latvijas valsts, daudzi savu neapmierinātību izrāda, piemēram, izbraucot no Latvijas valsts, braucot tur kur labāk.

Mārtiņš Pavasaris: Latvijas tautas liktenis mani ir uztraucis vienmēr, kopš sāku apzināties savu identitāti. Es ticu, ka mēs esam spēcīga un unikāla tauta, kurai neviens cita nav pat tuvu līdzīga! Varbūt, pat esam nemirstīgi, ja atskatāmies tuvākā un tālākā vēsturē… Vairākos savos rakstos esmu teicis, ka šeit mēs varam kļūt par Bengālijas tīģeriem, tādēļ ir absurdi, ka tik daudzi no mums skrien prom, lai kļūtu citur par Pļavnieku minkām. Tieši tādēļ, ka mūsos mīt šis fenomenālais potenciāls es gribu cīnīties, lai katrs sevī pamanītu šo bezlimitu spēku.

SPEKTRS: Kas tavuprāt ir Latvijas patriotisma identitāte?

Mārtiņš Pavasaris: Patriotisms nav taustāms, tas ir ticības jautājums. Uzskatu, ka šobrīd, viss ir mākslinieku un kultūras darbinieku rokās. Jo tieši šī suga, visos laikos, visās valstīs ir nesusi idejas par neatkarību, pārmaiņām, nacionālas identitātes stiprināšanu plašākā mērogā!

SPEKTRS: -Tu esi nacionālists! -Tas ir slikti! Ko Tu saki par tādiem izteiktiem vārdiem?

Mārtiņš Pavasaris: Nacionālisms nav slikts, ja tas ir dozēts, argumentēts un pārliecinošs. Mans nacionālisms ir lepnums par savu valsti un cilvēkiem, kuri ir PAR to, neatkarīgi no savas etniskās izcelsmes. Cieņas izrādīšana un neskriešana prom, pie tiem, kas var uz galda uzlikt lielāku gaļas gabalu.
Tie, kuri domā, ka tas ir slikts, visticamāk nacionālismu savā uztverē vizualizē, kā slimīgu nacionālas simbolikas kultivēšanu, velk paralēlas ar nacistiem vai citiem totalitāriem režīmiem, kā arī uzskata, ka vienīgā tā funkcija ir apspiest citas tautas. Tas ir skumji, bet pašsaprotami, ka šādi stereotipi rodas, jo tieši tie, kas ir to autori parasti ir vāji izglītoti un ar stūrainu redzējumu. Skaļi, pašpārliecināti muļķi ir šīs valsts nelaime. Es aicinu domāt ar savu galvu un izvērtēt sīkumus, nevis tikai aisberga redzamo daļu.

SPEKTRS: Kā Tu domā, kāds ir referenduma patiesais ilgtermiņa mērķis aiz šķietamās īslaicīgās cīņas par „dzimto valodu”?

Mārtiņš Pavasaris: Mēs visi esam kādreiz analizējuši dzejoļus, un, ja to atcerēsimies, tad 10 no 10 gadījumiem neviens dzejolis sevī neietvēra sākotnējo domu, kuru tu uztvēri ar pirmo reizi, kad to izlasīji! Tas bija pilns ar zemūdens akmeņiem, metaforām, simboliem un citiem nejaukiem knifiņiem, kas absolūti mainīja tavu redzējumu, kad biji paracies dziļāk.

Tieši tāpat ir arī ar politiku. Tagad latviešu valoda nezaudēs savu statusu, taču šī ir tikai lielas akcijas un cīņas pirmā vēsma…

Pašlaik tiek pārbaudīta mūsu modrība, mūsu vienotība un attieksme šajā jautājumā. Pārbauda arī tos, kuri ir pret šo valsti un kultūru. Plašāk neizplūstot situācijas aprakstā – lieta ir sekojoša - tiek pulēti zābaki un tīrīti šauteņu stobri! 

SPEKTRS: Tu domā, ka viss ir tomēr nopietnāk nekā izskatās?

Mārtiņš Pavasaris: Situācija ir ļoti nopietna, mums ir jābūt vēl stiprākiem, vēl vienotākiem šajā brīdī, kā pirms 20 gadiem, kad Latvija atdzima. Šķiet, ka mūsu valsts cikls ir ~20 gadi, jo pirmā brīvvalsts arī krita pēc aptuveni šāda laika posma. Otrā arī sasniegusi šo vecumu un kā redzi – tā ir nolikta priekšā sava veida iniciācijai -būt vai nebūt!

Vienkāršs salīdzinājums, kas notiks, ja mēs zaudēsim. Iedomājieties balto sievieti un melnādainu vīrieti, tad iedomājieties kādā krāsā būtu viņu bērns? Puse balta, puse melna? Nedomāju gan, viņš būs melns! Baltais gēns tiks izspiests, un ar katru nākamo paaudzi tiks aizmirsts vairāk un vairāk, līdz šķitīs, ka tas nav eksistējis… Secinājumus izdariet paši! 

SPEKTRS: Kādas ir Tavas domas par referendumu?

Mārtiņš Pavasaris: Viss, ko no Jums prasu, ir doties uz referendumu un pateikt “NĒ” otrai valsts valodai. To var arī nedarīt, bet tad, kad tevi, tavu ģimeni vai bērnus pazemos uz katra stūra par to, ka runājat latviski, tad, lūdzu, atsūti man atvainošanās vēstuli, ka uzskatīji mani par slimīgu nacionālistu…

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Kārlis Krēsliņš : Mūsdienu valsts militārā stratēģija

Kārlis Krēsliņš : Mūsdienu valsts militārā stratēģija(0)

Kādas ir valsts nelikumīgas darbības, lai paplašinātu savu ietekmi pasaulē? Moldova, kad sabruka PSRS, Gruzijā, kur bija iekšējais konflikts, miera uzturētāji no Krievijas un ar to aizstāvēšanu pamatots iebrukums Gruzijā. Ukrainā anektēt Krimu un izveidot militāro konfliktu Doņeckas un Luganskas novados. Vai tas vismaz daļēji neatgādina to, kā attīstījās notikumi pirms II pasaules kara? Nākamais

Leonards Inkins: Par “Krievu pasaules” smaku un pašsaprotamām lietām

Leonards Inkins: Par “Krievu pasaules” smaku un pašsaprotamām lietām(0)

Leonards Inkins: Biedrības “Latvietis” biedrs, grāmatu autors: Neizmantoto iespēju laiks: daļa. Atgriešanās, Neizmantoto iespēju laiks Smēķētāji Kāds mans draugs publicējot facebūkā dažus teikumus, par krieviem un Krieviju, ar zemtekstu – nu kā tā var, tas taču nav normāli, mani rosināja rakstīt par to, kas ir pats par sevi saprotams, kas neprasa padziļinātas izglītības un skaistus diplomus. Šeit

“Brīvības konvojs” 2022, Perona un Filmiha prognozes, kā arī Krievijas uzmākšanās nenovērtēšana

“Brīvības konvojs” 2022, Perona un Filmiha prognozes, kā arī Krievijas uzmākšanās nenovērtēšana(0)

  Sarunu “Nacionālā drošība” vada Ģenerālis Kārlis Krēsliņš, Ģenerālmajors Juris Maklakovs, Pulkvedis Raimonds Rublovskis, Marlēna Pirvica un Ekonomiste, lektore, pētniece un uzņēmēja Līga Leitāne.   YouTube/biedrība Latvietis YouTube/spektrs.com Facebook/ Demokrātijas aizsardzības biedrība, DAB   Luksemburgas Deputātu palātā 12.janvārī notika diskusija par petīciju pret vakcīnas mandātiem. Franču imunoloģijas speciālista Prof. Kristians Perons  Christiane Perronne viedoklis. Profesors Kristians Perons bija Eiropas

Kārlis Krēsliņš: NĀKOTNES PASAULE

Kārlis Krēsliņš: NĀKOTNES PASAULE(0)

Kārlis Krēsliņš Br.gen(atv.) Dr.habil.sc.ing   IEVADS. Pasaulē notiek daudz it kā neatkarīgu notikumu. ASV prezidenta vēlēšanas un sabiedrības sašķelšanās divās diezgan radikālās daļās, mazāk vai vairāk tas notiek arī ES valstīs un ES kopumā, pirmkārt, Lielbritānijas izstāšanās no ES, Krievijā notikušas cilvēku indēšanas gadījumi, nemieri Baltkrievija. KF prezidenta V. Putina uzruna Davosas starptautiskajā ekonomiskajā forumā un ĀM

Leonards Inkins: Troļļi

Leonards Inkins: Troļļi(2)

Troļļošana tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos kolektīvos. Baumošana un nepatiesību izplatīšana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.       Reiz britu zemē iznāca kāds nedēļas laikraksts. Katru nedēļu tas priecēja lasītājus ar interesantiem rakstiem, diskusijām un

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.