2010.gads Latvijas zinātnē iesācies ļoti haotiski, jo dažādu administratīvu šķēršļu dēļ kavējas gan valsts finansējuma, gan Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu apguve zinātnē, otrdien spriests Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāta sēdē,- ziņo spektrs.com atsaucoties uz delfi.lv un leta

LZA prezidents Juris Ekmanis stāstīja, ka kopš gada sākuma vēl nav uzsākts neviens valsts finansēts zinātnes projekts un Latvijas Zinātnes padomes reorganizācija un jaunas struktūras izveidošana pašā Izglītības un zinātnes ministrijā novedusi pie tā, ka dokumentu noformēšana notiek lēni un tie pēc būtības ir daudz sarežģītāki nekā iepriekš.
Savukārt ES struktūrfondu līdzekļu apguvi traucē daudzie valdības grozījumi. “Ja decembrī bija skaidri noteikumi [ES līdzekļu apguvei], tagad nāk tikai vieni vienīgi grozījumi,” norāda Ekmanis. Tāpat pārcelti arī projektu iesniegšanas termiņi, kas attālina to izvērtēšanas un uzsākšanas brīdi.
Zinātniekos neapmierinātību izsaukušas milzīgi lielās prasības pret uzņēmējiem, tiem kopā ar zinātniekiem piedaloties ES programmās. Piemēram, darbības programmā “Uzņēmējdarbība un inovācijas” vēl pērn paredzēts, ka no privātā kapitāla tiks ieguldīti aptuveni 400 000 latu, bet janvārī ieviesti labojumi, tagad no privātā sektora sagaidot jau 42 miljonus latu.
“Tās ir pataloģiski lielas prasības,” uzskata LZA prezidents, “ir skaidrs, ka privātā apgrozībā nav tādas naudas, ko ieguldīt.” Līdz ar to šīs naudas apguve ir zem jautājuma zīmes.
Jau iepriekš ziņots, ka par vairākām problēmām, kas zinātnieku skatījumā papildus samazinātajam līdzekļu apjomam kavē zinātnes finansējuma apguvi, tostarp dažādu normatīvo aktu regulējumi un nespēja nodrošināt līdzfinansējumu Eiropas Savienības struktūrfondu apguvei.
LZA skatījumā daudzas no šīm problēmas rada nopietnus draudus Latvijas zinātnei, īpaši cilvēkresursu ziņā, jo jau šobrīd tādas Eiropas valstis kā Vācija, izmantojot situāciju, “nosūc” Latvijas zinātniskās aprindas, turklāt veselām laboratorijām.