Cilvēka daba vienmēr pēc kaut kā tiecās un nekad nav apmierināta ar to, ko iegūst. Vienmēr jaunas tāles, kas sauc un horizonti, kas jāsasniedz. Kā dēļ tas tiek darīts? Nauda! Manta! Bauda! Ambīciju apmierināšana! Varbūt kaut kas cits?Es vēlos dzīvot!
Bet kādam atvēlēts dzīvot – mēnesis un kas viņam tagad vajadzīgs? Nauda? Manta? Bauda? Dzīvot „par visu banku?” Neko no tā, vienkārši vārdi: „Es vēlos dzīvot!” Vai tas ir daudz? Būt laimīgam! Pamostoties no rīta, priecāties par to, ka atvēlēts vēl viena diena, vai tas ir maz? Nav vairs vērtības naudai un nav vērtības mantai. Veselība un vēl viena atvēlēta diena nav atkarīga no naudas daudzuma un statusa sabiedrībā. Jā! var nopirkt operāciju, bet palikt uz galda. Var nopirkt daudz ko, bet vēl vienu dienu nē!
Kāpēc cilvēks nespēj novērtēt to, kas viņam jau ir?
Iedomājies, ja tu savu draugu redzētu mēnesi un… viss…, noteikti tu pārvērtētu attiecības. Pavadītu kopā laiku vienkārši tāpēc, ka viņš ir, nevis tāpēc, ka kaut ko no viņa vajag.
Vīri mīlētu sievas tādēļ, ka viņas vienkārši ir, nevis, lai viņas apmierinātu vīru miesaskāri un rūpētos par viņu.
Sievas mīlētu savus vīrus vienkārši par to, ka viņi ir, nevis tādēļ, lai skaitītu naudu viņa makā.
Draudzes mācītāji cienītu savas „avis” tāpēc, ka viņas ir atvēlētas, lai tās ganītu Dieva ganībās, nevis, lai tās pārvērstu par „auniem”, ar Dieva Vārdu uz lūpām.
Ja vien spētu saprast, ka esam līdzās, lai novērtētu viens otru kā dārgāko dimantu. Cienīt, jo esam visdārgākā dāvana viens otram no debesīm. Mēs viens otram esam vērtība, kas būtu jāsaudzē.
Bet ja pēc mēneša mēs viens otram vairs nebūtu, kā mēs justos? Ak, vai, ja vien es to būtu zinājis, es tad neteiktu tādus skarbus vārdus. Ja vien es to būtu zinājis, es nedarītu tā kā esmu izdarījis. Ja vien es būtu zinājis… Bet par vēlu…Bet varbūt arī nē… Ja vien mēs spētu saprast…
Ko darīt?
Ko darīt? Pārvērtēt dzīvi un savu attieksmi. Nebūtu slikti, ja jaunie horizonti tomēr būtu saistīti ar Dieva varenajiem plāniem cilvēka dzīvē un arī apkārtējiem. Tad uz jautājumu, kā dēļ tas tiek darīts? Skanētu atbilde: „Lai pēc iespējas vairāk aizsniegtu cilvēku sirdis un vestu aizvien tuvāk pestīšanas horizontam; lai Jēzus dzīvojošais manī spētu atbruņot cilvēku sirdis; lai mana balss skanētu tālu, jo tālu un cilvēku iekšējā sadragātā pasaule spētu veldzēties mierā; lai pravietiskais vārds – dziedinātu apziņu; un lai…
Kā tas ir iespējams?
Vienkārši. Draudzē, slavēšanas vadītājs teica vienkāršus, bet zelta vērtus, patiesus un iedvesmojošus vārdus: „Saņemsim savu blakussēdētāju rokas un aizlūgsim par otru, nesīsim viņa vajadzību lūgšanu pie Dieva Troņa kājām, tieksimies Varenā priekšā paši un ņemsim sev līdzi tos, kas mums blakus. Mēs esam saistīti! Mēs esam viena ģimene!” Vai tas nav fantastiski? Jo tu neesi viens! Siena izlauzta! Ceļš ir brīvs, tu esi brīvs!
0 komentāri
Uzraksti, ko domā