Lieli akmeņi paši par sevi pārvietojas pa ezera dibenu. Neviens tos nav skāris, bet tomēr tie pārvietojas. Neviens nav redzējis kā tas notiek, bet tomēr tā tas ir. Akmeņiem sava dzīve. Dažkārt tie krīt uz sāna, bet turpina pārvietoties, atstājot aiz sevis sliedes daudzu metru garumā. Kas akmeņiem vajadzīgs? Kurp tie dodas? Kāpēc?

„Nāves ieleja” atrodas ASV Kalifornijas štatā. Tās nosaukums radies no diviem vārdiem „trase” un „krasts”.

Ezera māla dibens gandrīz vienmēr ir sauss un nekas šajā rajonā neaug. Tas ir pārklāts gandrīz ar vienmērīgu sešstūra rakstu. Ezera dibenā atrodas 30 (kg) smagi akmeņi. Pati par sevi dotā informācija nebūtu tik saistoša, ja vien viens, bet. Tie pārvietojas! Pārvietošanos brīdi neviens nav redzējis un nav uzņēmis video. Bet to, ka akmeņi pārvietojas nav šaubu. Liecība – iespaidīgās un paliekošās sliedes. Tas nav cilvēka darbs un arī ne dzīvnieka. Līdz šim ir bijis tikai viens un absolūtais izskaidrojums – pārdabisks.

Tomēr zinātnieki atraduši, akmeņu pārvietošanos iemeslu – magnētiskais lauks. Kaut gan šis pieņēmums neattaisnojas.

Dīvains fenomens

Katrā ziņā, zinātnieki praktiski vienbalsīgi uzstāj, ka šis dīvainais fenomens saistīts ar vētras lietu, kas retu reizi sastopams „Nāves ielejā”. Lielākā daļa koncepciju par akmeņu pārvietošanos nodalīja faktoros.

Pirmais faktors – diezgan slidenais dibens zem akmeņiem. Jo paliekošās sliedes atstāj skaidras, vienmērīgas pēdas, norādot, ka sākotnēji augsne ir bijusi mīksta, bet vēlāk sacietējusi. Slidenais pamats – tas ir tikai iegansts kustībai, bet vējš un ledus, zem akmeņiem pastiprina kustību izkustinot akmeņus no vietas.

Vienīgi par vēja teoriju ne katrs pievienojās. Ģeologs Džoržs M. Stenleis(George M. Stanley) no Mičigānas universitātes (University of Michigan) šo pieņēmumu noliedza. Viņš uzskatīja, ka akmeņi ir pārāk smagi, lai gaisa masa tos varētu izkustināt.

Otrais faktors- zemestrīce. Kaut gan arī šo iespēju ātri noliedza, jo zemestrīce notiek ļoti reti un turklāt ne tik spēcīga, lai izkustinātu akmeņus.

1972. gadā zinātnieks Roberts Šarps (Robert Sharp) no Kalifornijas tehnoloģiskā institūta (California Institute of Technology), sešu gadu garumā novēroja šo dīvaino fenomenu un uzzināja par to daudz ko interesantu. Piemēram, ka ledum zem akmeņiem nav nekāda sakara ar to pārvietošanos.

Lietus laikā ezera visdziļākajā vietā sakrājas ūdens. Lietusgāzes dēļ mālainā virsma kļūst slapja un berzes koeficents samazinās, tādējādi palielinās iespēja vēja ietekmē akmeņiem tomēr izkustēties. Zinātnieks uzskata, ka akmens pārvietošanās sākas nevis lietus laikā, bet pēc tā, jo, kamēr mālainā virsma kļūst slapja, jāpaiet zināmam laikam.

Pēc 20 gadiem

Pagāja vēl 20 gadi. Pa “Nāves ieleju” pastaigājās Paula Mesina (Paula Messina) tagad San-Hose (Paula Messina) profesors. 1993. gadā viņu ieinteresēja “rāpojošie” akmeņi, lai varētu par interesējošo tēmu uzrakstītdisertāciju. Atšķirībā no iepriekšējiem pētniekiem viņa savos pētījumos izmantojaGPS sistēmu.

Viņa atklāja, ka akmeņi nepārvietojas paralēli. Akmeņu pārvietošanās arums nav atkarīgs no to lieluma. Turklāt ātrums ir atkarīgs no tā kādā vietā ezera dibenā akmeņi atrodas.

Dīvains vējš

Vadoties pēc zinātnieces veidotā modeļa, vējš šajā teritorijā pūs dažādi. Pēc vētras tas sadalās dievos virzienos, jo tas atkarīgs no blakus ezera kalnu virsotņu augstuma. Tādēļ akmeņi pārvietojas dažādi, gandrīz perpendikulāri viens otram. Dažādo vēju virzienu dēļ akmeņi it kā tiek ievīti mini – tornado, tādējādi gāžoties uz sāniem.

Interesanti

Interesanti, ka neatkarīgi no zinātnieces pētījumiem, viņa tomēr nespēj atbildēt uz virkni jautājumu.

Kāpēc daži akmeņi pārvietojas, bet citi nē? Vai tas ir atkarīgs no tā, ka pēc lietus vienā ezera rajonā ir mitrāks, bet citā sausāks?

Vai vējš pārvietojas šaurā vai platā plūsmā un kā tas ietekmē akmeņus?

Kāpēc akmeņi ir „izmētāti” pa visu ezera dibenu?

Kāpēc daži akmeņi atgriežas sākumpunktā?

Kādā gadalaikā akmeņi vairāk pārvietojas?

Daudz kas nav skaidrs, daudz…

Atliek vien brīnīties, kā Dievs jaunas lietas rada un tomēr tik vienkārši ar saviem noslēpumiem nedalās.