1. oktobrī visā pasaulē tiek svinētas arhitektu svētki. Šā gada tēma: „Pilsēta – kopdarbības lietošanas lauks”. Žurnāls „SPEKTRS” sveic arhitektu Jāni Bērziņu viņa profesionālajos svētkos, kā arī visus tos, kuri cenšas pasauli padarīt krāšņāku un mūsdienīgāku, ienesot ikviena namā siltumu un ērtību!
Neliels, bet piemīlīgs kabinets. Mani sagaida jauns un smaidīgs vīrietis. Prieka pilna acis. Viņš iepazīstas: „Jānis!” Mani piepilda sajūta, it kā esam lieli draugi un pazīstami daudzus gadus. Viņš ir arhitekts. Cenšas uz projektiem raudzīties Dieva acīm un to realizēšanā ieviest daļiņu no debesīm.„SPEKTRS”- Interesanti, kādā veidā un kādiem ceļiem kautrīga Siguldas puiša dzīve pārvēršas par nopietnu cilvēku, kurš rada nākotnes arhitektūru?
Jānis: Esmu dzimis vienkāršā strādnieku ģimenē. Mana māte bija friziere, bet tēvs strādāja par šoferi. Jau bērnībā biju meklējis dzīves jēgu un kā jau jebkuram cilvēkam dzīvē notiek radikālas pārmaiņas, kas veicina pārdomāt dzīves jēgu, tās skāra arī manu dzīvi. Varbūt, ka tās nav bijušas tik lielas un spilgtas, bet labi paliekošas atmiņā un kļuvušas par ceļa norādēm jaunajai dzīvei. Viens no piemēriem noticis skolas gados.
Dzīves skola
Kādu reizi braucu ar motorolleri un man pretī perpendikulāri šķērsoja smagā automašīna „Kamaz”, droši vien spējat iedomāties pusaudža reakciju, kad savā acu priekšā redz kā lielos ātrumos, burtiski virsū drāžas gigantiska lieluma automašīna. „Kamaz” mani aizķēra 3 (cm). Tajā brīdī es jutu sargeņģeļa klātbūtni.
Gāja laiks un es aizvien vairāk izjutu iekšēju neapmierinātību, bet dzīves jēga paliek neizprasta. Es mācījos Murjāņu sporta ģimnāzijā un savā vecuma grupā īso distanču skrējienā biju Latvijas čempions. Bet kā jau tas mēdz gadīties manu treneris nokļuva štata samazināšanā un tika atlaists no darba. Es paliku viens. Toreiz es domāju, ka savas neatlaidības dēļ es spēšu pierādīt, ka esmu pelnījis to labāko, bet, nekā… Mani rezultāti kļuva aizvien sliktāki. Neveiksmes mani vairāk stimulēja meklēt dzīves jēgu. Tā arī sākās mans dzīves ceļš. Mani uzaicināja atnākt uz draudzi, kad biju atnācis, mana sirds rada mieru un pārliecību. Iekšēji ātri atradu to pilnību, kuru biju meklējis un to mērķi, uz kuru neapzināti tiecos. Dievs mani piesaistīja ar savu neizmērojamo mīlestību, bez kuras biju mocījies vairākus gadus. Es sapratu savu dzīves jēgu.
Vēlāk gāju strādāt, lai nopelnītu. Iepazinos ar daudziem cilvēkiem un strādāju burtiski dienu un nakti. Tā arī radās ideja atvērt savu firmu.
SPEKTRS: Daudzi uzskata, ka bizness un draudze ir neapvienojamas lietas, kādā veidā Jums izdodas apvienot šīs lietas?
Jānis: Uzticīgs mazumā tiks piesaistīts lielās lietās, tā saka Jēzus Kristus. Mans sapnis – kļūt par pilnā laika mācītāju, bet to var izdarīt tikai Dievs. Tādēļ jāpaiet kādam noteiktam pārbaudījuma laikam. Zinu tikai to, ka man ir atvēlēta iespēja dzīvot uz šīs zemes tikai vienu reizi un šī iespēja ir dota, lai es kalpotu Dievam ar visu to, kas man pieder. Esmu pārliecinājies tajā, kad mēs prioritāri savā dzīvē nostādām Dieva intereses, tad visas pārējās lietas mums top piemestas. Viņš ir uzticīgs teiktajam Vārdam un es katru dienu par to pārliecinos no jauna.
SPEKTRS: Labi, atgriezīsimies pie tēmas darbs. Šodien, mazajā uzņēmējdarbībā attīstīties ir diezgan grūti, bet, kas saistās ar celtniecību un arhitektūras birojiem šķiet, ka šāda veida problēmas nepastāv…
Jānis: Tā tas nav! Arhitekta birojam ir savādāka veida uzdevumi. Arhitektūras birojam ir savādāki mērķi nekā piemēram tirdzniecības uzņēmumā, kura pamatmērķis ir lētāk nopirkt un dārgāk pārdot, arhitekta birojs veic intelektuāla veida uzdevumus, tas ir ar idejas attīstību un pārdošanu. Arhitekta objekta plāna – projekta izpilde. Tā ir paliekoša vērtība nākošajām paaudzēm. Arhitekta darba attīstība ir atkarīga no reputācijas. Ja tiek izpildīts labs un kvalitatīvs darbs un tas atbilstoši funkcionē, tad biroja reputācija aug.
Spektrs: Kāda ir jūsu attieksme raugoties uz tendenci pilsētas centra rajonā pēc iespējas intensīvāk izlikt no dzīvokļiem īrniekus, lai dzīvokļus pārbūvētu par birojiem?
Jānis: Lielākā problēma ir transports. Pilsētas transporta attīstības departamentam ir jānodrošina infrastruktūra, tādēļ liela masa cilvēku nav pieļaujama.
Spektrs: Vai tad, tādēļ problēma izpaliek? kāda starpība vai dotā automašīna pieder dzīvokļa īrniekam vai biroja darbiniekam…
Jānis: Domāju, ka iedzīvotājiem vajadzētu izvēlēties dzīvot ārpus pilsētas.
Spektrs: Bet ja viņš vēlas dzīvot pilsētas centrā?
Jānis: Ir taču arī dzīvojamās telpas Rīgas centrā pietiekami liels skaits.
Spektrs: Es gan tā neteiktu… Kāda ir jūsu attieksme, ka neraugoties uz šo problēmu, eksistē vēl arī tāda, kā jaunu būvju celšana dzīvojamo māju iekšpagalmos?
Jānis: Esmu kategoriski pret. katrai dzīvojamai mājai sākotnēji ir ieplānota zaļā zona un to iznīcināt savu savtīgu interešu un peļņas dēļ nedrīkst.
Spektrs: Kam ir jāpievērš īpaša uzmanība iegādājoties jaunu dzīvokli? Kādas ir garantijas?
Jānis: Jāpievērš uzmanība kvalitātei. Bankas jauniem celtniecības joma attīstītājiem nepiešķir kredītu būvniecībai, bet gan zinošām un ilgus gadus pastāvošām celtniecības firmām. Tomēr labāk doties pie speciālista celtniecības jautājumos, lai viņš novērtētu jūsu izvēlētā dzīvokļa tehnisko stāvokli. Par cik tagad cilvēki vēlas pirkt jaunus un mēbelētus dzīvokļus, izvērtēt dzīvokli nav tik vienkārši.
Likumdošanā ir minimālais garantijas termiņš tie ir divi gadi un, protams, celtniecības firma ir ieinteresēta minimālā garantijas došanā.
Spektrs: Tātad cienījamie lasītāji, ja ieraudzīsiet savā dzīvoklī sienās plaisas šajos divos gados, tad dodieties pie dzīvokļa pārdevēja, bet ja pēc diviem gadiem, tad paši vainīgi, ka esat nopirkuši tieši šo dzīvokli, bēdīgi, bet fakts…
0 komentāri
Uzraksti, ko domā