Izraēlas pētnieki Lielbritānijā ar radio oglekļa datēšanas metodes palīdzību izdevās pierādīt, ka pazīstamais Siloamas tunelis Jeruzalemē, patiešām bija celts ap 700g. p.ē. Haskija valdīšanas laikā, kā par to liecina Bībele.

Hiskija (egr. „Mans spēks – Jahve”) Jūdas ķēniņš (727-698g.p.m.ē.) Ahazas pieņemtais dēls bija pievienojies antisīrija kopienai, Pēc Sīrijas ķēniņa Sargona II. nāves, veica bezkompromisa cīņu pret svešzemju kultiem, savākdams karapulku devās kara gājienā pret Sargona pieņemtā dēla Sanaharibas, kura rezultātā praktiski cieta sakāvi, kaut arī pati Jeruzaleme tika sakauta vēlāk.

Ķēniņš Hiskija gatavojās neizbēgamajām lamatām un nolēma nodrošināt Jeruzalemi ar saviem ūdens resursiem- „viņš ierīkoja savu ūdens krātuvi un ūdens vadu un ūdeni ievadīja pilsētā”. (2.Ķēn. 20:20) „Hiskija aizbēra Gionas augšējo ūdens izteku un to iztaisnoja, novadot lejā pret rietumiem un Dāvida pilsētu”. (2.Ķēn. 32:30). Pēc tam viņš lika izurbt kalnā tuneli, lai caur to tecētu Gihonas ūdeņi Silaaha baseinā.

Daži vēsturnieki uzskata, ka Siloamas tuneļa celtniecība blakus Jeruzalemes sienai tika pabeigta neilgi pirms otrā Sanaharibas kara gājiena uz Jūdeju 688-687 g.p.m.ē. Jo taču701 g.p.m.ē. dažu mēnešu laikā nebūtu iespējams veikt tik lielu celtniecības projektu – atjaunot veco sienu, nodrošināt visu pilsētu ar ūdeni, izurbt tuneli, aizbērt ūdens krātuves ārpus pilsētas un uzcelt torņus Gionas aizsardzībai.

Kopējais tuneļa garums –533 metri. To urbuši no abām pusēm vienlaicīgi. Lai to izdarītu bija nepieciešami tādi instrumenti kā āmuri. Interesants un rets gadījums, šis senais izgudrojums saglabājies un to izmanto arī mūsdienās.

1880. gadā kāds puisītis peldējies8 metruattālumā no Siloamas tuneļa un atklāja uzrakstu uz tuneļa sienas, kad to iztulkoja atklājās, ka tas skan šādi „ uzraksts no ķēniņa Hiskija Siloamā”. Palestīnā vairāku gadu garumā šis uzraksts tiek uzskatīts – ļoti svarīgs dokuments. Tagad plāksne glabājās Stambulas muzejā.

Zinātnieku grupa ar tās vadītāju Amosu Frumkinu no Jeruzalemes ebreju universitātes atklāja un spēja pierādīt, ka tunelis tik tiešām tika celts 700 g.p.m.ē. Zinātnieki no tuneļa savāca augu grupas, kas sāka augt pēc tuneļa celtniecības beigšanas un tuneļa celtniecības materiālus. Vecuma noteikšanai izmantoja Radio oglekļa datēšanas metodi un masas – spektrometruOksfordas universitātē. Bet mērīšanai izmantoja siltuma jonizēto masas – spektrometru Attvērtajā Lielbritānijas universitātē. Augu un tuneļa materiāli tika datēti 800 līdz510 g.p.m.ē.