Un Svētais Gars joņoja pār Zemi.

Un Dievs teica: „Lai top gaisma un gaisma tapa.”

Nepretendēju uz patiesību, tomēr noriskēju padalīties ar savu hipotēzi. Radīšanas tēma ir tik aizraujoša. Zinātnieku, astronomu un arheologu atklājumi, kā arī spriedumi ir tik interesanti un katrs no tiem spriež no sava skata punkta. Arī es. Savu skatījumu savienojot ar nesen notikušu zinātnisku atklājumu astronomijā.

Un tomēr, kā tad gaisma tapa?

Bībelē minēts, ka vispirms joņoja Svētais Gars. Domājot, par to, kāpēc tam bija jājoņo, nonācu līdz hipotēzei.

Visa pamatā – elektrība. Pieļauju domu, ka Svētais Gars ir elektrības nesējs.

Piemēram: elektriskās spuldzītes izgudrotājam T. A. Edisonam arī vispirms bija nepieciešams elektrības lādiņš, lai taptu gaisma – elektriskā spuldzīte.

Gaisma un cilvēks

Bībelē minēti daudz piemēri par cilvēku attīrīšanās nepieciešamību. Kāpēc tas ir nepieciešams? Svēts un Tīrs nevar savienoties ar grēcīgu un netīru. Pretējā gadījumā notiek spriedze, jeb īssavienojums un netīrs ar zemu lādiņu sadeg, neizturot Svētā tuvumu, jeb augstspriedzes lādiņu. Spilgts piemērs par Saulu, kurš vajāja kristiešus, bet kādu dienu…

„Tuvojoties Damaskai, piepeši viņu apspīdēja gaisma no debesīm,
un, pie zemes nokritis, viņš dzirdēja balsi, kas viņam teica: “Saul, Saul, kāpēc tu Mani vajā?” Viņš jautāja: “Kas Tu esi, Kungs?” Bet Viņš atbildēja: “Es esmu Jēzus, ko tu vajā; Bet viņa ceļabiedri stāvēja kā mēmi, balsi gan dzirdēdami, bet nevienu neredzēdami. Sauls piecēlās no zemes un, acis atvēris, neko neredzēja; un viņi to pie rokas ieveda Damaskā. Trīs dienas viņš nevarēja redzēt un ne ēda, ne dzēra.” (Ap.d. 9:5)

Kas tad bija noticis? Kāpēc Sauls palika akls un nespēja ne ēst, ne dzert? Īssavienojums. Cilvēks tā ir veidots, ka viņam nekad nepietiek. Saņemot kaut ko noderīgu, rodas vēlēšanās saņemt vēl un vairāk. Baudot tos mirkļus Svētā klātbūtnē kaut arī nedaudz, vēlāk rodas neizsakāmas alkas saņemt vēl un vairāk. Tāpēc cilvēks pat nav spējīgs ne ēst, ne dzert, jo tas nespēj remdēt garīgās alkas un slāpes. Sajūtot un baudot to, kas iepriekš nav bijis, cilvēks, par cik primāri ir garīga būtne, iekšēji vairs nespēj pieņemt to dzīvi, kāda ir bijusi iepriekš un tādējādi zūd arī ēstgriba. Ilgas, slāpes un alkas spēcīgākas nekā zemie instinkti, kuri iepriekš ir kontrolējuši cilvēku un kaut nedaudz uzturējuši pie dzīvības. Tagad tas vairs nelīdz. Cilvēks, kurš izjutis brīvības garšu, to nespēj aizvietot vairs nekas, kā vien no jauna savienojoties Svētā Gara Dieva tuvumā.

Dīvainie un spēcīgie izvirdumi

Kaut arī zinātnieki līdz šim bija domājuši, ka jau gandrīz ir izzinājuši Visumu, tomēr droši vien domājams, ka nav viss tik vienkārši un tomēr Visuma izzināšana turpinās.

2004. gadā 27. decembrī astronomi novēroja visjaudīgāko starojuma emisiju. Pateicoties šai parādībai, astronomi secinājuši, ka Visumā eksistē neitronu zvaigznes, jeb tā dēvētie magnetāri, kam ir spēcīgāks magnētiskais lauks nekā citām zvaigznēm.

Turklāt nesen astronomi atklājuši, ka tāda tipa zvaigznēm būtu jābūt daudz lielākām par citām novērotām zvaigznēm, bet tomēr tā tas gluži nav, turku astrofiziķis Tolga Gīvers aprēķinājis, ka intensīvie izvirdumi nāk no apvidus, kurš atrodas zem pašas magnetāra virsmas un tā diametrs ir tikai 3,5 kilometri, bet pašas zvaigznes diametrs tikai 10 kilometru, bet sver vairāk nekā Saule. Magnetāru, neirona zvaigzņu magnētiskais lauks ir daudz lielāks par parasto zvaigžņu magnētisko lauku.

Magnētārs ķermeni sarauj gabalos

Zemes magnētiskā lauka stiprums svārstās no 30 līdz 60 mikroteslām. Bet ārpus zemes magnetāriem Piena Ceļā tas ir 100 miljardu teslu. Šāds magnētiskais lauks, kaut arī cilvēks atrastos 10000 kilometru attālumā, būtu nāvējošs. Organismā esošās ūdens molekulas tiktu atrautas cita no citas, par cik ūdenim piemīt vājas magnētiskās īpašības.

Tad cik liels ir Svētā Gara magnētiskais lauks? Cik liels ir Svētā Gara elektriskais lādiņš? Tomēr Viņa klātbūtnē cilvēks netiek sarauts gabalos.

Interesanti, dažkārt tiek lietots teiciens: Pievelk kā ar magnētu.” Piemēram, par Jēzus atnākšanu tika teikts: „Viņš būs liels Tā Kunga priekšā, vīnu un stipru dzērienu viņš nedzers, un Svētais Gars viņu piepildīs jau no mātes miesām.” Pievērs uzmanību vārdiem: Svētais Gars viņu piepildīs. Bieži vien mēs paši sakām, „Es esmu piepildīts.” Vai arī „Es esmu iztukšots – tukšs” Piepildīts – ar enerģiju, degsmi, ticību un t.t. Tukšs – enerģijas izsīkums, nevēlēšanās, neticība un t.t. Kā var iegūt enerģiju? Uzlādējoties! No hipotēzes izriet, ka Svētais Gars ir elektrodzinējs, elektromagnēts ar magnētisko lauku, bet mēs cilvēki – baterijas, kuras ik pa laikam nepieciešams uzlādēt.

Elektriķis un Atmoda

Labojot elektroinstalāciju elektriķis neuzmanības dēļ var saņemt pārāk lielu elekrospriedzi un mēs sakām: „Viņš dabūja pa pirkstiem.” Bet sliktākā gadījumā iznākums var būt letāls.

Augstāk minēto piemēru vēlētos salīdzināt ar atmodu. Atmodas laikā ar cilvēkiem notiek neierastas lietas, kas nenotiek ikdienas dzīvē. Alkstot Svētā Gara un Dieva ietekmi, cilvēki cenšas savienoties ar Svēto un Tīro. Un Dievs atbild alkstošām un izslāpušām sirdīm. Vai cilvēki ir badā un viņiem slāpst, jo nav dzēruši ūdeni? Nē viņi alkst neredzamo debesu maizi un debess ūdeni.

Kas ir šī neredzamā enerģija? Domāju, ka elektrizētais un magnetizētais Svētais Gars. Tas man liek domāt, jo atmodas izpausmes dažādās valstīs notiek dažādos laikos, bet ar līdzīgām izpausmēm, jeb „zīmēm” cilvēki, atbrīvo savu miesu un garu, tā, lai caur viņiem varētu plūst jauna un tīra enerģija – Svētais Gars. Svētā Gara ietekmē cilvēki- visbiežāk raud vai smejas, bet ir arī tā, ka cilvēki raustās un no malas vērotājs varētu secināt, ka cilvēks būtu pieslēgts pie kādas strāvas avota, gluži kā elektriķis labojot elektrības vadus, nepamanot kailos atvienotos vadus saņem pārmērīgi lielu elektrības padevi. Domāju, ka līdzīgi notiek ar cilvēkiem Lielās Atmodas laikā. Vienīgā atšķirība ir tā, ka elektriķa gadījumā elektrības padeve nav aprēķināma un tās pārlieku lielā padeve var būt bīstami dzīvībai. Bet Svētā Gara padeves laikā tas tā nenotiek, jo Svētais Gars ir dzīvs Gars, kas pazīst cilvēka būtību un zina robežu, cik cilvēks spēj izturēt un pieņemt.

Bībelē ir teikts, ka Dievs pārbaudījuma laikā neuzliek cilvēkam vairāk nastu cik viņš spēj panest, es domāju, ka tas attiecams arī uz cilvēku uzlādēšanas stiprumu Atmodas laikā.

Vēl viena doma, kuru vēlētos aktualizēt ir Svētā Gara uzlādēšanas metode. Svētais Gars izlādē no cilvēka nomāktību, depresiju un citas pazīmes, uzlādējot, jeb piepildot to ar pretēju lādiņu – prieku, mieru un mīlestību.

Pieļauju domu, ka tie procesi, kas notiek uz Zemes cilvēku dzīvēs un vidē ir spoguļattēls procesiem, kas notiek arī globālā mērogā visā Visumā. Un magnetāru ietekme Visumā ir tikai kārtējais apliecinājums par Dieva varenību, diženumu, milzīgo neizmērojamo spēku un enerģijas nesēju.

Dievs Bībelē ir teicis „Neviens mats no cilvēka galvas nenokrīt bez Viņa ziņas.” Tādēļ tas liek domāt, ka arī neviena zvaigzne debesīs nenodziest bez Viņa ziņas un neviens magnetārs nepārvietojas pa Piena Ceļu bez Viņa ziņas.

Starp citu, zinātnieki secinājuši, ja magnetāra eksplozija, kura tika vērota 2004. gada 27. decembrī būtu notikusi nedaudz tuvāk Saulei, cilvēce uz Zemes neizdzīvotu.

Vai mēs spējam aptver, cik ļoti Dievs ir pasauli mīlējis, ka ir atdevis savu vienpiedzimušo dēlu, par mūsu pestīšanu? Vai mēs spējam saprast, ka neviens magnetārs, dabas katastrofa, melnais caurums vai meteorīts nespēs pietuvoties Zemes civilizācijai bez Viņa ziņas? Vai mēs spējam iedomāties, cik daudz reižu sekundē Dievs jau ir pasargājis, mums nemaz nemanot? Vai mēs spējam saprast?…