Viņa nepadevās pat nāves priekšā, riskējot ar savu dzīvību turpināja glābt bērnus. Sieviete varone, tā mēs varētu viņu nosaukt, kaut arī nedomāja par titulu un uzslavu saņemšanu, bet lūdza: „Jēzu, es uzticos Tev”.

„Irēnas bērni” (Miss Irenas Children) Tas ir vēsturisks patiess stāsts par jaunu poļu sievieti Irēnu Sendleri, kura Otrās pasaules kara laikā glābusi vairāk nekā 2500 bērnu.

Amerikāņu kinostudija “Hallmark Hall of Fame” sadarbībā ar “Gillham Road Productions Inc.” sākusi filmēšanas darbus Rīgā. Filmēšanas vietas ir bijušas un paredzētas vairākās pilsētas vietās. Viena no tām bija Vecrīgas sirdī un 11.novembra ielā, 3 nedēļas atpakaļ notikusi arī pretī draudzei „Patiesības vārds” Ģertrūdes ielā 72. Bet pagājušajā svētdienas agrajā rītā notika Blaumaņa bruģētā ielā. Bet tagad Andrejsalā.

Filmas pirmizrāde plānota nākamā gada maija mēnesī.

Filmēšanas laikā masas skatos piedalījušies vairāk nekā 790 cilvēku.

Filmā “Irēnas bērni” piedalās:

Filmas galveno varoni Irēnu Sendleri atveidos Academy Award (Oskara) balvas saņēmēja aktrise Anna Pakvina  (Anna  Paquin).

Filmā piedalās pasaulē pazīstami aktieri: Marsiju Geju Hārdenu (Marcia Gay Harden),  Polu Frīmenu (Paul Freeman), Goranu Visnjiču (Goran Visnjisc) , Skotu Hendiju (Scott Handy), Stīvu Spīrsu (Steve Speirs).

Latviešu aktieri: Imants Vekmanis ,Imants Strads, Romualds Ancāns, Leonīds Grabovskis, Andris Gross, Vilis Daudziņš, Toms Āboltiņs, Didzis Eglītis, Mārtiņš Šmitš, Ģirts Lukevics. Viena no galvenajām bērnu lomām -Rīgas Osvalda vidusskolas skolniekam Sergejam Marčenko, kurš filmā attēlos zēnu Jasio.

Irēna Sendlere (Irena Sendlerowa) dzimusi 1910. gada 15.februārī, mirusi 2008. gada 12. maijā – poļu sociālā darbiniece, kura Otrā Pasaules kara laikā izglāba no nāves apmēram 2 500 ebreju bērnu.

Pasales kara laikā Sendlere dzīvoja Varšavā (pirms kara dzīvoja arī Otvockā un Tarčinā) un strādāja sociālajā dienestā. Pēc Vācijas okupācijas Sendlera iesaistījās Pretošanās kustībā un arī t.s. “Žegotas” (Żegota, Rada Pomocy Żydom) darbībā, izgatavojot lielu daudzumu viltotu identifikācijas dokumentu. Kad tika izveidots Varšavas geto, Sendlerei kā sociālajam darbiniekam bija tiesības to apmeklēt, lai novērstu infekcijas slimību izplatīšanos. Izmantojot šo iespēju, Sendlere līdz 1943. gadam dažados veidos slepus nogādāja uz iepriekš sagatavotām ģimenēm un mītnēm apmēram 2 500 bērnu un zīdaiņu. Tas viss tika dokumentēts, lai pēc kara bērnus atdotu ģimenēm, tomēr gandrīz visi bērnu vecāki gāja bojā Treblinkas nāves nometnē.

1943. gadā Sendlere tika gestapo arestēta un ieslodzīta cietumā, kur nācās piedzīvot nežēlīgas spīdzināšanas. Viņas kamerā tika atrasta svētbilde, uz kuras bija rakstīts:

Šo svētbildi Irēna Sendlere glabāja līdz 1979. gadam un tad, kā dāvanu pasniedza Jānim Pāvilam II.
Žegotas darbieniekiem izdevās piekukuļot nāvessoda izpildītājus un līdz kara beigām Irēna Sendlere slēpās. Pēc kara komunistu varas iestādes Sendleri tiesāja par sakarien ar Polijas emigrācijas valdību. 1965. gadā Izraēla piešķira Sendlerei “Taisnīgā starp tautām” titulu, bet 2003. gadā viņa tika apbalvota ar Polijas augstāko civilo apbalvojumu - Baltā Ērgļa Ordeni.