Materiālu sagatavojusi Elīna Bērziņa

Kas ir Word of Life?

Kā Tu domā – mūsdienās ir jaunieši, kuri ir neviltoti LAIMĪGI, ar augstiem mērķiem un ticības pilniem sapņiem? Vai Tu redzēji jauniešus, kuri tic, ka Dievs atbild uz lūgšanām?! Iespējams, mīļo lasītāj, ka iepriekš minētais apraksts, vai kāda daļa no tā atbilst Tev! Bet varbūt Tu tādu jaunieti nekad neesi sastapis… Tāpēc tieši šajā numurā Tu iepazīsi vienu spilgtu, enerģisku un dedzīgu personu – Elīnu Zvinguli!!!

Elīnas Zvingules stāsts: Ieejot Word of Life draudzē, es uzreiz jutos kā mājās. Cilvēki tur ir ļoti atvērti un draudzīgi. Ja zviedrus uzskata par noslēgtiem ļautiņiem, tad šajā draudzē viņi tādi noteikti nav. Draudzē jūties ļoti gaidīts, jo, kamēr tiec līdz savai vietai, tev, gribot negribot, ir jāsasveicinās ar veselu smaidīgu jauniešu bariņu! Nav nozīmes, vai tu pazīsti tos cilvēkus, vai nē, jo visi ar tevi sveicinās un tas liek justies omulīgi..

Šajā draudzē vecākais mācītājs ir Ulfs Ekmanis, taču tur ir vairāki mācītāji. Katru svētdienu dievkalpojumā sludina cits mācītājs. Pēc katra dievkalpojuma sajūtas ir tādas, it kā esi bijis konferencē, jo viņi ir tik ļoti dedzīgi un tik ļoti vēlas dalīties ar to, ko Jēzus ir darījis! Viņi ļoti bieži brauc dažādos misijas braucienos, tā kā vienmēr var dzirdēt interesantus stāstus no piedzīvotā citur pasaulē. Seviski patīkami ir dzirdēt, ka visur ir kristieši, kas patiesi tic Jēzum Kristum un kalpo viņam, kaut arī tas var maksāt dzīvību.

      Gribas teikt, ka draudze ir ļoti sakārtota, katrs zina savu vietu. Ir ļoti daudz dažādu kalpošanu un tās ir labi attīstītas, jo cilvēki kalpo ar degsmi! Biju ļoti pārsteigta, kad vienā no pirmajām lekcijām, katra kalpošanas nodaļa “prezentēja” sevi, lai mēs, jaunie Bībeles skolnieki, varētu izvēlēties vietu, kur kalpot. Iznāca kādi 10 cilvēki tērpti atstarojošās drēbēs, bruņojušies ar zāles pļāvējiem, slotām, birstēm, miskastes maisiem, grīdas mazgājamiem līdzekļiem un tualetes podu tīrītājiem. Visi tik smaidīgi un lepni, ka var darīt Dieva darbu. Un es jums saku – tā ir īstā attieksme, Dievam tādi kalpotāji patīk!

…Kā tad bez TRAKIEM, trakiem un trakiem ir Word of Life draudzes jauniešiem, kuri kopīgiem spēkiem piektdienas vakaros “gāž”  draudzes namu, kuri ir ļoti spēcīgi un pārpilni enerģijas! Šie draudzes jaunieši cilvēkam, kas nesaprastu NEVIENU valodu, varētu nodot svarīgu messagu - JESUS IS ALVIVE!!!

      Word of Life tiešām ir draudze, kura mīl Dievu un seko Jēzum, un gribot negribot, ja tu tur esi, tad lec iekšā laivā un seko kopā ar mums!
____________________________________________ 

Debesu pilsonis

CHARGED: Kā Tu kļuvi par “Debesu pilsoni?!”

Elīna Zvingule: Par Debesu pilsoni kļuvu pusotru gadu atpakaļ, kad mans brālis mani uzaicināja uz dievkalpojumu. Nebija ne eņģeļu, ne asaru, ne smieklu, ne lielas trīsas vēderā. Viss notika pavisam vienkārši – pēc dievkalpojuma draudzē, kopā ar mācītāju lūdzām un es tiku glābta, neko īsti pat nezinot, ko tas nozīmē, un, pat nezinot kas ir Tas, Kurš mani aicina pie sevis. Varbūt tāpēc, ka tas bija tik vienkārši! Es diezgan ilgu laiku šaubījos – vai tiešām esmu saņēmusi pestīšanu? Tas laiks, protams, ir pagājis, un es esmu bezgala pateicīga, ka Jēzus mani atrada tieši tad – pirms pusotra gada. Jēzus vienmēr nāk īstajā laikā un vietā!  

CHARGED: Kā Tu domā – Vai mūsdienās ir spēcīgas un vienotas draudzes? Kādām tām ir jābūt?

E: Jā, ir! Man šķiet, ka es pati nāku no ļoti spēcīgas un vienotas draudzes – “Prieka Vēsts”, lai gan man nav sanācis daudz pabūt citās draudzēs, bet tomēr zinu, ka Dievam ir spēcīga draudze. Manuprāt, lai draudze būtu spēcīga, pirmkārt, tajā jābūt ļoti Dievbijīgam un Dievam paklausīgam mācītājam, otrkārt – draudzes locekļiem ir jātic, jāciena un jāmīl savs mācītājs, jo viņš ir viņu gans, kas viņus vada. Un, treškārt, mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Man šķiet, ka, jo vairāk draudzes locekļi viens otru atbalstīs un stiprinās, jo vairāk draudze būs vienota un spēs izdarīt savu aicinājumu, jo vairāk viņi mīlēs Dievu, jo vieglāk viņiem to būs izdarīt! 

CHARGED: Kā Tu nokļuvi ”Words of Life” ?Tev bija šaubas – ir, nav no Dieva..?

E: Šķiet, ka viss sākās 2008. gada janvārī, kad ar draudzeni staigājām pa Vecrīgu un sapņojām par saviem nākotnes plāniem, kad pēkšņi galvā ieskrēja doma par Bībeles skolu Uppsalā. Sākumā tas likās ļooooti nereāli, galvenokārt, no finansiālā viedokļa, un arī tāpēc, ka man to vajadzēja paziņot manai ģimenei. Taču ilgi negaidīju un tajā pašā dienā viņiem arī pateicu, ka nākošgad gribu mācīties Zviedrijā, šķiet, ka viņi to uztvēra kā manu joku. Bet pēc vairākām sarunām viņi, protams, piekrita!

Ar finansēm es tiešām esmu ļoti, ļoti pateicīga Dievam, ka Viņš bagātīgi svētī manu ģimeni un es šeit varu dzīvot bez rūpēm un baudīt visu, ko Dievs man paredzējis šim gadam. Par to vai tas ir/nav no Dieva man nebija šaubu NEMAZ! Ja es būtu šaubījusies, tad domāju, ka es tagad nebūtu tur kur esmu. Šaubu nebija tāpēc, ka visas nepieciešamās lietas nokārtojās ļoti ātri un šķiet, ka Dievs šo ceļu līdz Uppsalai katru dienu padarīja vieglāku un vieglāku, jo man tas tiešām nesagādāja nekādas lielas problēmas, lai es šeit nokļūtu. (Vienīgais kad tagad sāku domāt, šķiet, ka bija jau tomēr visādi pārbaudījumi, pārdzīvojumi un uztraukumi, bet es esmu tāds cilvēks, kas ļoti ātri aizmirst pilnīgi visu slikto, kas noticis, vai kas nenoticis kā vēlētos, svarīgākais jau ir tas, ka es esmu tur, kur man jābūt.) 

CHARGED: Kāds ir Tavs aicinājums?

E: Par savu dzīves aicinājumu es vēl neesmu 100% pārliecināta. Viens no iemesliem, kāpēc gribēju mācīties Bībeles skolā, bija, jo gribēju noskaidrot savu aicinājumu dzīvei! Esmu pārliecināta, ka tas, protams, būs saistīts ar kalpošanu Dievam un cilvēkiem, Dievs manā sirdī ir ielicis cilvēkus, gan glābtus gan neglābtus, pilnīgi visus, bet to kā mana dzīve veidosies, es vēl nezinu. Zinu tikai, ka gribu būt nevis labs cilvēks, bet laba kristiete! 

CHARGED: Tavas dzīves mērķis?

E: cenšos mērķēt diezgan augstu, lai sasniegtu pēc iespējas augstāku virsotni – gribu mainīt sabiedrību, kā tagad ir populāri teikt „I wanna be a history maker!” Jau tagad jūtu, ka esmu piemērs saviem nekristiešu draugiem, un es gribu, lai jaunieši sāk domāt un dzīvot savādāk, lai viņiem ir savi, nevis citu nosprausti standarti, lai viņi ir personības, kas spēj dzīvē daudz sasniegt, lai viņi veido veselīgas un laimīgas ģimenes, lai viņi iepazītu Dievu, jo bez Dieva tie ir tikai labi nodomi, bet ļoti grūti īstenojami. 

CHARGED: Kur Tu ikdienā smelies spēku, prieku un motivāciju?

E: Mana ikdiena šeit ir pavisam savādāka ne kā Latvijā – šeit nav ne manas ģimenes, ne manu draugu, kas Latvijā bieži vien spēja mani uzmundrināt grūtās situācijās. Esmu laimīga, ka šeit es mācos patiesi paļauties tikai uz Dievu. Nav nekas cits, kas man var dot spēku, prieku, laimi, labsajūtu, mieru kā vien atrašanās Jēzus klātbūtnē. Motivāciju man dod slāpes pēc Jēzus, jo man gribas Jēzu atrast visur, visā, jebkurā situācijā, kaut arī bieži nākas darīt katru dienu vienas un tās pašas lietas (katru dienu uz draudzi, viss vienmēr sākas un beidzas precīzi tajos pašos laikos, pēc tam zviedru valoda jāmācas… un tā katru dienu), Dievs man vienmēr atklājas jaunā, vēl nepiedzīvotā veidā, neierastās situācijās. 

CHARGED: Kāds, Tavuprāt, ir laimīgs mūsdienu jaunietis? Pastāsti – kāpēc Tu esi LAIMIGA?!

E: Šķiet, ka mūsdienās jaunieši jūtas laimīgi, ja viņiem ir draugi, starp kuriem viņi var justies ērti, ja viņi tiek novērtēti, ja viņi var brīvi izpausties un darīt to kas viņiem patīk, un, ja ir kāds ar kuru var kādreiz  nopietni parunāt.

Es esmu laimīga, jo to visu esmu atradusi Dievā, ne tā, ka man nav draugu, jo Jēzus ir mans labākais draugs, ne tā, ka neklausos ko citi par mani saka, jo Dievs mani ir augstu pacēlis. Man ir draugi, kas arī mīl Jēzu un vienmēr uzmundrina mani, lūdz, kad man grūti. Draugi, kas norāda uz lietām ko daru nepareizi un uzslavē, kad esmu to pelnījusi. Draugi, kas vienkārši ir ar mani kopā, man ir ģimene, ar kuru vienmēr varu izrunāties par pilnīgi visu un man ir Dievs, kas to visu apvieno!