Šoreiz tēma nebūs par interesantiem pagātnes arheoloģiskiem izrakumiem, bet gan par nākotnē iespējamiem arheoloģiskiem izrakumiem, ko es ar to vēlos pateikt?

Iedomājies, nākotnē mūsu pēcnācēji izraks nevis māla traukus vai Dieva pielūgsmes tempļus, bet dzelzs trubas, stikla lauskas, plastmasas izstrādājumus un brīnīsies, ko tad 21. gadsimtā ir darījuši, bet nu, jau tagad kopīgiem spēkiem iezīmēsim krustiņus ar norādēm par to, ko tad mēs esam tādu nozīmīgu sadarījuši.

Bībelē ir aprakstīts valdnieks, kurš ir bijis visgudrākais pasaulē un viņu gudrībā pāraugt nevarēs neviens, pat nākotnē. Bet nekad nesaki nekad, jo kas lai to zina, varbūt kādreiz nākotnē Dievam vēl nāksies pabrīnīsies, par dažiem labiem, kuri būs nākotnes paraugs, jo viņu ticības sapņi pāraugs „sinepju graudiņu” un vainagosies ar uzskatāmiem augļiem.

Stāsta būtība ir tāda, ka daži labi, Sahāras tuksnesi, taisās pārvērst par augiem bagātu zemi. Kā tas ir iespējams?

Nu, redz, viss šajā dzīvē izradās ir vienkārši, sapņo un dari, dari un sapņo, tā arī stāsta varoņi ir izsapņojuši sapni par Sahāras tuksneša piepildīšanu ar augiem un pietiekamu ūdens padevi. Un tā neesot viss mirāža.

Izgudrotājs un kopmpānijas dibinātājs Seawater Greenhouse Čarlijs Patons, arhitekts Maikls Paulins no firmas Exploration Architecture un inženieris Bils Vats no Max Fordham & Partners piedāvā uzstādīt supersiltumnīcas, ar īpašiem tehnoloģiskiem risinājumiem.

Termiskā tipa saules elektrostacijas savienojums ar oriģināliem aplaistītājiem ļaus izveidot Sahāras mežu (Sahara Forest) burtiski ne no kā. Tādējādi ražot kurināmo, elektroenerģiju un dzeramo ūdeni, kas pārveidotu veselu reģionu.