Vai tas ir iespējams, ka kurlmēms cilvēks spētu arī kādreiz savā dzīvē dzirdēt un runāt? Jebkurš kvalificēts mediķis pateiktu „Nē!”. Bet acīmredzot šis vārds neattiecas uz Stepāņu ģimenes atvasi Ritu.
12. jūnijā Latvijas Lubānas luterāņu draudzē notika „Dziedināšanas un prieka dievkalpojums”, uz kuru tika aicināta draudzes „Dzīvības vārds” pārstāvji. Dievkalpojums pilsētā tika reklamēts un pirms dievkalpojuma, bija notikusi arī evaņģelizācija ielās. „Dzīvības vārds” pārstāvji pārliecināti garāmgājējiem teica: „Vediet uz dievkalpojumu visus slimos, kuri vien var atnākt, jo šodien Dievs vēlas viņus dziedināt.” Šajā dienā Vilis Folkmanis no viesu komandas stāstīja par to, ka Dievam ir svarīgi, lai cilvēki savstarpēji dzīvotu mierā un saticībā un vēlas arī savstarpējas attiecības starp Dievu un cilvēku.
Dievkalpojums beidzās un Vilis aicināja iznākt zāles priekšā slimos, kuri vēlas dziedināšanu no Dieva. Starp viņiem bija arī Rita. Vilis komentēja, ka labi atceras kurlmēmu meiteni vārdā Rita. Kad viņš izprata meitenes situāciju, viņš uzlika uz viņas galvu savas rokas un lūdza Dievu skaļā balsī saucot: „Jēzu!… Jēzu!… Jēzu!…” Pēc kāda brīža meitene satraukti sāka runāt zīmju valodā un skaidroja, ka sākusi dzirdēt ar vienu ausi. Vilis nerimās un turpināja lūgt. Pēc kāda zināma laika meitene atkal ziņoja zīmju valodā, ka sākusi dzirdēt arī ar otru ausi. Lūgšana beidzās.
Meitenei ir iesācies jauns dzīves posms un viņas māsa Daiga vēlāk stāstīja: „Rita ir tik ļoti apmulsusi, ka pat nezinot ko iesākt.” Pateicoties šim brīnumainajam piedzīvojumam viņas dzīve krasi mainās un to tagad mācās iepazīt un aptver arī iespējas, kuras paver jaunā dzīve. Daiga līksmojot teica, ka pēc vairākām dienām viņai bija izlaidums un māsa uz to tika aicināta. Šajā dienā Rita pirmo reizi dzīvē dzirdējusi mūziku.
Trīs vienā
Man radās liela interese ar šo svētīgo ģimeni iepazīties vairāk, tādēļ uzdevu kopīgu jautājumu, gan Daigai, gan arī mammai Dacei. Vai viņas arī ir piedzīvojušas savu personisko brīnumu? Izrādījās, ka katrai no ģimenes locekļiem bija kaut kas stāstāms.
Mamma Dace – tika dziedināta no astriohondrozes vienā no dziedināšanas dievkalpojumiem.
Meitai Daigai – bija paredzēta sirds vārstuļu operācija. Bijis grūti sadzīvot ar savu sirdi, tā nepārtraukti streikoja, Daiga bieži nelabi jutās, līdz pat samaņas zaudēšanai. Dievkalpojumos slavēšanas laikā nespējusi ilgi stāvēt kājās. Bet gluži kā mammas gadījumā vienā no dziedināšanas dievkalpojumiem Dievs dziedināja!
Meita Rita – Lielā prieka pārdzīvojuma laikā, nav spējusi par sevi kaut ko stāstīt, tāpēc viņas vietā viņas personisko brīnumu komentēja māsa Daiga: „Tagad māsa no jauna ir aizrāvusies ar Dieva lietām. Rita kristījās 2000.gadā un interese par kristietību drīz vien atsila, viens no iemesliem bija tas, ka nebija neviena, kurš varētu dievkalpojumus tulkot kurlmēmo zīmju valodā. Tagad viņas dzīve ir krasi mainījusies un uzņēmusi gluži pretēju gaitu. Pēc brīnumainās dziedināšanas, Rita bieži lūdz Dievu, lasa Bībeli, uzdod dažādus jautājumus, viņas sirds gavilē pateicībā Tam Kungam un mana sirds līdz ar viņu. Ritas acis mirdz un lūpas atkārto Dieva Vārdu. Es ticu, ka viņas runas defekts pamazām mazināsies.”
Vairāku gadu garumā par Ritu tika lūgts draugu lokā. Bet pēc „Dziedināšanas un prieka dievkalpojuma”, dievkalpojuma beigu daļā, lūgšanas laikā Daiga uz to aizveda arī savu māsu Ritu un notika tas, par ko mediķi teiktu, ka tas nav iespējams.
Pēc notikušā brīnuma Daiga un mamma Dace secinājušas, ka Dievs ir dzīvs un Viņš neprasa atmaksu!
0 komentāri
Uzraksti, ko domā