Vatikāna observatorijas direktors, astronoms Hosē Gabriels Funess pieļāvis iespēju, ka, gluži tāpat kā Dievs radījis dažādas dzīvības formas uz Zemes, viņš varējis tās radīt arī citviet.

Ja mēs uzskatām zemes radības par brāļiem un māsām, kādēļ lai nebūtu “citplanētiešu brāļu,” viņš izteicies.

Intervijā, kas sniegta Vatikāna oficiālajam laikrakstam L”Osservatore Romano, 45 gadus vecais jezuīts atzinis, ka viņš kā astronoms nenoliedz lielā sprādziena teoriju, kura rezultātā radies Visums, taču bez Dieva līdzdalības tas notikt nav bijis iespējams, turklāt un cilvēces rašanās nav izskaidrojama ar kādu gadījumu. H. G. Funess pieļāvis iespēju, ka radītie, kā mēs viņus mēdzam dēvēt citplanētieši, iespējams, ir brīvi no iedzimtā grēka. “Ja pastāv citas saprātīgas būtnes, nav sacīts, ka tām nepieciešama pestīšana,” viņš sacījis. Jāatgādina, ka iedzimtais grēks saskaņā ar kristīgo tradīciju tika pastrādāts, kad Ādams un Ieva Ēdenes dārzā baudīja laba un ļauna atzīšanas koka augli, un kopš tā laika to pārmanto visi pirmā Dieva radītā cilvēku pāra pēcnācēji. Cilvēks no tā var tikt glābts tikai ar Dieva žēlastību.

Intervijā, kurai dots nosaukums „Citplanētietis ir mans brālis”, H. G. Funess runājis arī par baznīcas un zinātnes attiecībām, norādot, ka “Bībele nav zinātniska grāmata”. Jautāts par baznīcas izturēšanos pret Galileo Galileju, kurš apgalvoja, ka nevis Saule griežas ap Zemi, bet vēlāk bija spiests šos izteikumus atsaukt, H. G. Funess samērā diplomātiski sacījis, ka ir pieļautas kļūdas un G. Galileja vajāšana 1633. gadā bija kļūda, kas radusies “traģiskas savstarpējas neizpratnes rezultātā”, tomēr “pienācis laiks šo lappusi aizvērt” un “lūkoties nākotnē”, vēsta BBC.

Reuters atgādina, ka Vatikāna observatorija, kuru vada H. G. Funess, ir viena no pasaules vecākajām astronomiskajām institūcijām. Jau 18. gadsimta nogalē Vatikāns ziedoja ievērojamus līdzekļus vairāku observatoriju uzturēšanai, bet 1891. gadā toreizējais pāvests Leo XIII oficiāli ierīkoja observatoriju Svētā Pētera katedrāles kupolā. Romas izplešanās dēļ novērojumi no tās kļuva apgrūtinoši, un 1935. gadā ar pāvesta Pija XI rīkojumu tā tika pārcelta uz pāvesta vasaras rezidenci Kastelgandolfo. Kopš 1981. gada novērojumi gan tiek veikti arī no Vatikānam piederoša zinātniskā kompleksa ASV, Arizonas štatā, Taksonā.