Latvija-Rīga: 24. maijā Doma laukumā notika „Ģimenes svētki“ par kuriem ir nācies dzirdēt daudz – pirms un arī dzen pēc šīm brīnišķīgajām norisēm Rīgā. Pozitīvas atmiņas mūsu sirdīs vēl priecēja ilgi. Bet varbūt daudzi nezina, kādu interesantu Dieva apliecinājumu šajos svētkos ,proti, DZIEDINĀŠANAS BRĪNUMU.
Līdz sirds dziļumiem saviļņota šajā dienā, es rosīgi darbojos Doma laukumā, lai pēc iespējas vairāk dzirdētu, kas notiek gan uz skatuves, gan skatītāju rindās. Par cik šī diena man saistījās ne tikai ar „Ģimenes svētku“ norisēm, bet arī ar kādiem mazāka mēroga svētkiem, man nācās brīžiem nozust no Doma laukuma, te vienā kafejnīcā, te otrā, bet tas netraucēja ar vienu ausi klausīties klātesošo emociju saviļņojumā kafejnīcās un ar otru ausi klausīties tautas sirdspukstos Doma laukumā. Tā skrienot turpu un atpakaļ, pa ceļam satiku daudz aplaimotu un pazīstamu seju, tostarp kādas pazīstamas personas -Vili Folkmani un Juri Grunti, Tukuma draudzes „Dzīvības vārds” pārstāvjus, par kuru brīnumainiem piedzīvojumiem ir nācies dzirdēt „LKR” un lasīt preses izdevumos „Ieva” un „Spektrs”. Pienākot pie kristīgās auditorijas slavenībām pajautāju: „Nu, kā tad šodien, vai nav kāds savs personīgais brīnumiņš jau piedzīvots?” Viņi teica, ka ir! Man, protams, acis plašas kā „divlatnieki” un „iztieptas” ausis, neskatoties uz fantastiskās mūzikas skaņām Doma laukumā, centos uztvert katru puišu stāstīto domu lidojumu, bet rokas aši jau rosījās pa somu meklējot diktofonu.
Dziedināšanas brīnums
Puišu ikdiena ir saistīta ar evaņģelizēšanu un dziedināšanas aizlūgšanām. Dievs puišiem ir devis atziņas vārdu, lai lūdzot izprastu slimnieku dziļākās problēmas.
Doma laukumā, puiši bija satikuši kādu attālu paziņu, viņi dedzīgi devušies pie viņa, lai uzzinātu kā iet pa dzīvi, bet pirmais ko viņš varēja pateikt tas ir to, ka nespējot priecāties līdzi „Ģimenes svētkos” jo izjūtot asas muguras sāpes. Puiši nebija rēķinājušies ar lielo pūli Doma laukumā un kāda varētu būt apkārtējo reakcija, bet turpat mūzikas pavadībā viņi ar roku uzlikšanu aizlūdza par cilvēku. Pēc neilgas lūgšanas vīrs iztaisnojās un priecīgā un satraucošā balsī atzina, ka muguras sāpes ir pārgājušas.
Pēc intervijas sniegšanas mēs apspriedām brīnumu taifūna vilni, kas ir sedzis Floridu, kā arī par brīnumiem fiziskā formā. Apspriežot to, kāds Dievs ir varens, mums garām pagāja, kāds vīrs, kuram manāmi bijis palicis slikti. Viņš nogāja no tautas sāņus, lai atspiestos pie tuvējās mājas sienas. Iestājās klusums un mēs uzreiz sapratām, kas jādara. Sarunu beidzām un puiši devās pie vīra gados, lai piedāvātu aizlūgt par dziedināšanu.
Nākas vien secināt, ka pats Dievs tik ļoti priecājas un atbalsta „Ģimenes svētkus”, ka izpaudās savā Varenajā Godībā dažādās brīnumainās formās.
Lai Dievs, svētī, Latvijas ģimenes!
0 komentāri
Uzraksti, ko domā