Atkal lidoju, bet šoreiz ne draudzē slavēšanas laikā, bet gan ar lidmašīnu ceļā uz Londonu. Pārdomas par gaidāmo. Galvā ieskrien un izskrien dažādas domas: „Kā?” un „Kas?” Šķiet, ka tūlīt, tūlīt galva burtiski uzsprāgs no pārdomu pārpilnības. Aizveru acis un cenšos nomierināt savu prātu, atvairot jebkādas domas. Klusi savā prātā atkārtoju vārdus: „Dievs, lai notiek Tavs prāts… Lai notiek Tavs prāts…” Cenšos atslābt. Es vairs neuztraucos, mana sirds nomierinās. Es gaidu.
Pirms Spektrs.com saņēma atļauju intervijai ar „Hillsong” pārstāvi, nācās iziet lielam kontroles virpulim. Bija nepieciešams atbildēt uz visiem „Hillsong” vadības interesējošiem jautājumiem gan par spektrs.com, gan arī par žurnālista garīgo un personīgo dzīvi. Šķiet, ka tu atrodies Tiesas zālē, bet kad izej no tās vari atviegloti atvilkt elpu. Un rodas viens vienīgs jautājums, kāpēc tas bija vajadzīgs? Izrādās atbilde elementāra. Kā vēlāk “Hillsong” draudzes preses dienesta menedžere – Rebeka Dobner, kura mani laipni sagaidīja, paskaidroja „Hillsong” pozīciju, attiecībā par to, kāpēc spektrs.com bija pakļauts tik ļoti stingrai pārbaudei. Pirmkārt, spektrs.com nav angļu valodā, tāpēc nezinot saturu grūti spriest par produktu kopumā. Otrkārt, daudzi ārzemju žurnālisti ir centušies iefiltrēties „Hillsong” sabiedrībā izzinot draudzes iekšējās lietas un tās pasniedzot presē izkropļotā veidā. Tāpēc „Hillsong” cenšas pasargāt savu vārdu no nepatiesas liecības. Arī es dalījos savās pārdomās ar Rebeku Dobner par to, ka šāda sistēma tiek piekopta arī Latvijā. Pasaulīgi domājoši žurnālisti skrien pakaļ sensācijai, nesaprotot, ka tā nemaz nav ne sensācija, ne arī tuvu tai. Nepazīstot Dievu un garīgas vērtības, nesaprot un pat nevēlas izprast kristiešu nostāju, kas varētu būt pretējs viņu sapratnei. Kad nonācām līdz draudzes ofisam, biju pārsteigta, ka draudzes profesionālā pieeja pamanāma it visā. Viss ir labi pārdomāts. Tējas tase, pildspalvas, cukura iepakojums, konfektes un pat tasītes paliktnītis ar „Hillsong” simboliku. Arī attieksme pret mani bija perfekta. Es jutos, kā princese. Kad ērti iekārtojos krēslā Rebeka jautāja „Vai Jums, …… , ir ērti?” Ja es teiktu, ka trūkst spilventiņš, lai manai mīkstai vietai būtu vēl mīkstāk, domāju, ka tas tiktu atnests, bet es neriskēju un pēc manas ieņemtās pauzes teicu, ka viss ir OK, tad Rebeka atvilka elpu un intervija sākās.
Spektrs.com: „Hillsong” ir profesionāla draudze, visās nozīmēs. Skatos, pat, Jūsu sargi – ašeri, kuri mūs pavadīja, ir tādi muskuļoti un lieli vīri, iespaidīgi noskatīties.
Rebeka Dobner: Jā! Tā varētu teikt. Mūsu draudzei ir tāda nostāja, ja tie ir draudzes sargi – ašeri, tad tie ir profesionāli sportisti, ja slavētāji, tad arī tie ir profesionāli mūziķi, ja tiek dota intervija, tad tiek pārbaudīts preses avots, kurai tā tiek sniegta. Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, ka būtu kādi pārpratumi un mūsu Jēzus, kas ir profesionalitātes paraugs, presē tiktu noniecināts. Mēs esam atbildīgi par to.
Spektrs.com: Vai īsumā lūdzu varētu ieskicēt, kas ir „Hillsong”?
Rebeka Dobner: „Hillsong” baznīcai ir vairāk nekā 30 gadi. Mums ir divi galvenie pielūgsmes tempļi Sidnejā (Sydney) un Vaterlo (Waterloo). Austrālijā ir galvenā „Hillsong” mītne. Tad seko draudzes: Londonā, Parīzē un Krievijā – Kijevā un Maskavā. Protams, ka ir arī atsevišķas nodaļas cituviet, mūsu misionāri brauc pa dažādām valstīm – Ameriku, Āziju, Āfriku un c.
„Hillsong” virzieni ir vairāki, bet galvenie ir pielūgsme un žēlsirdības programma. Atbalstot trūcīgos un bēgļus.
Spektrs.com: Draudze praktiski sastāv no jauniešiem, kāpēc?
Rebeka Dobner: Diemžēl ir pamanāma aiza starp baznīcu un sabiedrību. Mūsu draudze sākotnēji meklēja kontaktu ar sabiedrību un neklēja mērķauditoriju. Par cik, draudzes mācītājs un viņa komanda ir visai jauni cilvēki, tad arī bija atrasts īpašs kontakts ar jauniešiem. Mēs sapratām, ka mūsdienu jaunatni vairs nav iespējams piesaistīt ar tradicionālu un konservatīvu pieeju. Mūsu uzdevums ir runāt jauniešiem saprotamā un mūsdienīgā formā. Turklāt, arī mūsu slavēšanas komanda sastāv no jauniešiem, lai spētu savstarpēji saprasties un atrast kopīgu valodu. Tādējādi „Hillsong” ir kļuvusi par jauniešu mājvietu.
Spektrs.com: Runājot par muzikālajiem projektiem, vai visas slavēšanas dziesmas tiek ierakstītas CD formātā?
Rebeka Dobner: Praktiski katru gadu tiek izlaists jauns CD un cenšamies iekļaut visas dziesmas, kuras tiek atskaņotas uz skatuves.
Spektrs.com: Vairāk laika tiek pievērsts slavēšanai un mazāk sprediķim, vai man tā liekas?
R. Dobner: Vispirms gribu paskaidrot, ka pirmkārt, cilvēka radīšanas laikā Dievs bija vēlējies, lai cilvēks viņu pielūgtu, jeb slavētu un „Hillsong” vienmēr ir tiecies uz globālo progresu un profesionalitāti Dieva pielūgsmē. Turklāt draudzē ir daudz jauniešu, kuri saprot labāk šo valodu. Kaut gan mums ir garīgi un dziļi dievkalpojumi, semināri un liela mēroga konferences.
Spektrs.com: Man liekas, ka Jūs pat tā kautrīgi izsakāties, jo pie Jums brauc kristīgās pasaules „krējums”. Pie mums Latvijā tādas mega-zveigznes iegriežas reti.
R. Dobner: Aplūkojot Jūsu žurnālu secinājām, ka redzams cīņas gars un spēks, spējot atšķirt patiesās un viltus zvaigznes. Jūs droši runājat par tādām lietām, kas draudzēs parasti netiek apspriests… Tas ir jauns pavērsiens… Gribu Jūs iedrošināt – pati galvenākā mega-zvaigzne ir Jēzus Kristus…
Spektrs.com: (Pauze) Es labprāt iemalkotu jūsu aromātisko tēju.
R. Dobner: (Smejas) Jūs gan esat kautrīga… Tomēr es jūtu aicinājumu Jums vēl kaut ko sacīt…(Tālāk turpinās pravietiski vārdi attiecībā par žurnāla spektrs.com nākotni, un privāto dzīvi, kas ir diezgan specifisks un personisks, tādēļ atvainojamies par to, ka tālāk teiktais, nav publicējams.)
0 komentāri
Uzraksti, ko domā