Spāņu zinātnieks – zoologs Horhe Bromas-Aparte, ir atklājis paradoksālu atradumu, kas apšauba evolūcijas likumu.

Sahāras dienvidos zoologs ir ieraudzījis „ausiskaklsdegunu parasto” (Otolaringorinus vulgaris). Nav skaidrs, kā šim dzīvnieciņam ir izdevies izdzīvot, kaut gan daudzi zoologi atzīst, ka šis atklājums var sašķobīt Darvina teorijas pamatus – līdzīgi kā ar dinozaura putnu ar spalvām.

Izskata ziņā „ausiskaklsdeguns” atgādina savu priekšgājēju – trubkozubu. Gara un lipīga mēle, purns izstiepts caurulītē un galā šņukuriņš, uz kura ir auss gliemežnīca. Austiņas, kakls un deguntiņš savienojas vienā kanālā. Tas nozīmē, ka dzīvnieciņš vienlaikus nevar elpot, ēst un dzirdēt. Ja „ausiskaklsdeguns” ēd, viņš aizkavē elpošanu un neko nedzird, ja klausās – cieš badu un no jauna pārstāj elpot, ja tiecas jaut ko saost, dzirdei traucē paša šņākšana.

Iespējams šis dzīvnieciņš ir bijis nepamanīts, jo dzīvo zem zemes, gluži kā Latvijas kurmis. „Ausiskaklsdeguns” pārtiek no sliekām un kāpuriem.

Viņu ir radījusi daba, nevis piesārņotā ekoloģija. Eksistē senie sienu zīmējumi ar „Ausiskaklsdegunu”, bet līdz šim tās tika dēvētas par izdomājumu. “- paziņoja Horhe B. Aparte.

Tiesa, nofotografēt „ausiskaklsdegunu” nav izdevies. Bet ir piefiksētas dzīvnieciņa atstātās pēdas.

Daži skeptiķi pauda šaubas attiecībā par atklājumu. Tomēr ir vērts atcerēties, ka pirmais pīļknābja izbāznis, kas tika atvests no Austrālijas uz Angliju 1797.gadā, arī izsauca vētrainas diskusijas. Bet Dzordžu Sou kurš atveda izbāzni apvainoja par viltojumu un, ka vienkārši bijis pierīkots pie bebra ķermeņa pīles knābis. Kaut gan vēlāk tika uzzināts, ka tāds dzīvnieks patiešām eksistē.