Draudzē „Pestīšanas templis” notika dievkalpojums koncerta formātā. Šādā veidā ziemassvētku dāvanu klātesošiem sniedza muzikālā džeza-roka grupa „Man-hu”. Interesanti noraudzīties kā Dievs apvieno savus bērnus no dažādām draudzēm vienkopus, lai kopā slavētu to Kungu jaunā Spēkā un Garā.

 

Par grupas nosaukumu un būtību puiši komentējot atzina, ka tā viņiem ir kā ģimene. Puiši savu grupu izjūt vienotībā, jo savstarpēji jūtas kā brāļi. Grupa bija piedzīvojusi arī ne tik labas dienas, kad nācies dalīties pēdējā kas ir, uzmundrinot viens otru. Īpaši tika paskaidrota brāļa mīlestības nozīme. Vadoties Bībeles vārdiem: „Kā tu vari mīlēt Mani, kuru tu neredzi un nemīlēt savu brāli.” Grupas nosaukums ”Man-hu” nozīmē „Kas tas ir.” -Tādā veidā Mozus laika tauta izejot no Ēģiptes reaģēja uz mannu birstam no debesīm.

Grupas sastāvs: Jānis (akustiskā ģitāra), Andris (taustiņi), Jānis (bass), Miķelis (bungas) un Dainis (saksafons).

SPEKTRS: Savā ziņā īpatnējs koncerts. Dievkalpojums koncerta apdarē. Koncerta nobeiguma daļā, ja tā varētu uzdrošināties apgalvot, dziesmām piemita spontāna izpausme. Vai tā tas bija?

Jānis: Es ticu, ka katrai tautai un atsevišķai cilvēku grupai piemīt sava izpausmes skaņa. Mēs lūdzām Dievu, lai Viņš mums parāda kāda ir mūsu grupas skaņa un dziesma. Mēs apzinājāmies, ka tā ir džeza-roks. Kaut arī mūsu grupas pielūgsme atšķiras no ierastās slavēšanas standarta, bet šajā gadījumā tā ir mūsu identitātes atjaunošana. Mēs augam attiecībās ar Dievu un Viņš mūs māca slavēt, tā kā Viņš to vēlas redzēt.

Jā, tā tas bija. Bieži vien bez spontānas izpausmes un improvizēšanas nav iespējams iztikt.

SPEKTRS: Gluži kā Bībelē teikts: „Un Viņam pienesa jaunas dziesmas.”

Jānis: Jā! Jauna dziesma Garā un Patiesībā.

 

 

SPEKTRS: Es saprotu no Tevis teiktā, ka Jūsu grupa ir augusi, gan garīgā nozīmē gan arī profesionālā, bet kurš raksta dziesmas? Aranžē?, Jo tas ir tik svarīgi mācēt visas detaļas salikt vienā veselumā.

Jānis: Dziesmu autors esmu es, bet aranžējam dziesmas visi kopā. Kādu laiku atpakaļ, man bija tāda vēlēšanās uzlikt arī šajā sfērā savu „roku”, bet tad es jutu Dieva aicinājumu atlaist.

SPEKTRS: Starp citu, tu esi iesācis nopietnu tēmu, jo dažkārt labi iesāktais pajūk dēļ tā, ka kāds grupā ambīciju valgos pārņemts nespēj pieņemt pārējās grupas viedokli, tādējādi uzspiežot savu gribu. Dieva spēks pazūd un kolektīva vienotība arī. Ļoti svarīgi saprast un just Dieva gribu mūzikā. Jāni, kā tu sāki muzicēt?

Jānis: Sākotnēji muzicēšana mani nesaistīja, bet kad es kļuvu kristietis Dievs manī iesēja mīlestību pret mūziku. 2001. Amerikā es biju braucienā „Jaunatne ar misiju”. Kad mēs bijām atbraukuši tieši tajā laikā notika homoseksuālistu parāde. Tajā piedalījās dažādi izvirtuļi, tur pat uz ceļa sēdēja zīlnieki un par naudu cilvēkiem zīlēja nākotni. Vakarā, kad atgriezāmies mītnē, kurā bijām apmetušies, es izjutu lielu nospiestību, tas burtiski mani žņaudza. Dievs mani aizskāra un parādīja savām acīm, kā Viņš jūtas, cik ļoti Viņam sāp sirds attiecībā par „pazudušajiem”. Pirms šī notikuma, es parasti evaņģelizēju tikai tāpēc, ka tā vajag. Bet šoreiz Dievs manu sirdi salauza, kad ieraudzīju pazudušos cilvēkus un izjutu šo dēmonisko pasauli ap viņiem. Manī radās dziļa līdzjūtība un vēlēšanās uzrunāt cilvēku sirdis. Dievs parādīja man, ka Viņš vēlas izliet savu Slavu un Svaidījumu uz visiem „slavētājiem” pasaulē, īpaši viņus izmantojot varenajā Dieva Spēkā. Es sapratu, ka arī mani Dievs aicina piedalīties slavēšanas procesā. Man bija 19 gadi un tik, cik es tajā laikā sapratu, centos kaut ko darīt lietas labā, mācījos spēlēt ģitāru un slavēju Kungu, vēlāk es vadīju slavēšanu un dziedāju arī savas dziesmas. Mani aicināja slavēt citās draudzēs. Manā dzīvē iestājās ļoti smags periods, kad man likās, ka zemāk es nevarētu atrasties, bet tieši tad, man piezvanīja Andris un aicināja izveidot slavēšanas grupu, jo muziķi savākušies, bet nebija, kas dzied un spēlē ģitāru. Es, protams, piekritu, kad ierados uz mēģinājumu, konstatēju, ka dalībnieki ir pietiekami augsta līmeņa mūziķi. Tā tas viss sākās.

Jānis (bass) Interesanti, ka iepriekš mēs visi spēlējām citos muzikālos sastāvos, bet personīgi es, kad dzirdēju Jāni, biju nodomājis, cik tas būtu labi pamēģināt ar viņu uzspēlēt. Bet tad, kad tas brīdis pienāca un mēs jau bijām novadījuši vienu slavēšanu, tad mūs strauji sāka aicināt spēlēt arī citās draudzēs. Tad arī mēs sapratām, ka tā ir Dieva vadība, lai mēs izveidotu grupu.

Jānis (akustiskā ģitāra): Es gribēju pateikt, ka starp kristīgajiem mūziķiem ir diezgan grūti viens otru atrast, jo ir maz tādu un tie, kuri ir, aizņemti. Tad grupas spiestas ņemt kādu nekristieti un tad, ļoti grūti sastrādāties garīgā ziņā. Bet mūsu gadījumā, mēs visi esam ticīgi un varam kopā kalpot Dievam. Un pat tad, kad jāspēlē nekristīgā vidē, mums ir visiem dalībniekiem viens prāts, jo zinām kādēļ esam tieši tur.

SPEKTRS: Tātad Jūs spēlējat arī nekristīgajai auditorijai, vai varētu lūdzu nedaudz par to pastāstīt?

Jānis (akustiskā ģitāra): Mēs esam spēlējuši daudzās vietās, piemēram, Liepajā „Pablo” un citur.

SPEKTRS: Vai nekristīgai auditorijai jums ir atsevišķs repertuārs?

Jānis (akustiskā ģitāra): Nē! Mēs spēlējam gandrīz to pašu ko šovakar.

SPEKTRS: Kā ar kristīgiem tekstiem, mūziku un Dieva Garu Jūs uztver?

Jānis (akustiskā ģitāra): Domāju, ka daudz ko no teksta viņi nesaprot, tādēļ nepievērš īpašu uzmanību saturam, bet gan svaidījumam, kas viņus pievelk. Nesaprazdami, kas tas īsti ir.

SPEKTRS: Vai tie, kas jūs aicina nezin, ka Jūs esat kristieši?

Jānis (akustiskā ģitāra): Zina. Piemēram, ir kāds īpašs gadījums. Mūs uzaicināja otro reizi viena pasākuma organizatori, kuriem bijām spēlējuši kāzās. Viņiem bija patikušas mūsu dziesmas un viena dziesma ar kustībām – dejošana upē un daudzas citas izdarības. Droši vien, tas arī viņus pamudināja aicināt mūs no jauna. Tātad par šo otro reizi. Tikai pasākuma laikā sapratām, kādā vidē esam nonākuši, tajā dienā bija vietējās mafijas svētki. Bet zinājām, ka tā ir Dieva griba, ka esam nonākuši tieši tur, jo pateicoties mūsu mūzikai un Dieva svaidījumam, var notikt kāds brīnums. Protams, ka ciemiņu sirdīs neielīst, bet es ticu, ka Dievs kaut ko tajā vakarā bija darījis.

Mums par liecību bija nākamā diena. Šī kompānija pēkšņi bankrotēja. Burtiski no zila gaisa tur notika „kautiņš”. Kādam bija salauztas ribas, citam deguns un roka. Mēs zinājām, ka kompānija nodarbojas ar foto modeļu fotografēšanu, bet vēlāk mums radās aizdomas, ka ne tikai ar to..

SPEKTRS: Njā! Dieva ceļi neizdibināmi..

Jānis (akustiskā ģitāra): Kad mēs uzzinājām par pēkšņo bankrotu, tad man atmiņā nāca rakstvieta no Bībeles par Eliju, kad pārspēku ienaidnieku nometnē Dievs radīja apjukumu. Un viņi tur nokāva viens otru. Tādēļ mēs ticam, ka mums ir dota vara izārdīt velna darbus pat fiziskā līmenī.

SPEKTRS: Jā, mums ir dota vara, galvenais ticēt un to izmantot. Andri, Kā tev ienāca prātā organizēt grupu?

Andris: Kādu laiku bija tāda ideja, bet vēlāk tā īstenojās pati no sevis.

SPEKTRS: Pati no sevis? Tad tu negaidīji, kā dažkārt nācies dzirdēt, Dieva balsi no debesīm jeb īpašu zīmi…

Andris: Nē! Es jutu Dieva vadību un vienkārši darīju. Brīnumainā veidā Dievs mūs saveda kopā.

SPEKTRS: Jāni, kad Andris Tev izteica piedāvājumu, kaut ko darīt lietas labā, vai tu uzreiz piekriti?

Jānis: Ne gluži, kad Andris izteica piedāvājumu, es skatījos uz to ar zināmu skepsi, jo iepriekš biju piedzīvojis grupu izjukšanu. Vieni gribēja kalpot Dievam citi nē. Un tāpēc šajā gadījumā es biju nodomājis: „Nu jā! atkal tāds pats kārtējais projekts”. Bet pienāca tā liktenīgā diena, kad Jānis, Andris un Dainis bija stingri nolēmuši dibināt grupu, piezvanīja man un biju spiests atnākt uz mēģinājumu.

Bet izrādījās, ka nav nemaz tik slikti.