Tu cīnies, bet šķiet, ka bez rezultāta? Tavā dzīvē ir skanējis iedvesmojošs Dieva pravietisks Vārds, bet šķiet, ka nekas neliecina par noteiktā laika tuvošanos? Tu vēlies redzēt laimīgu un plaukstošu Latviju, bet šķiet, ka notiek aizvien sliktāk?
Laipni lūdzu trenažiera zālē.

Pagājušajā mēnesī draudzē „Prieka vēsts” ieradās divas lielas un sabiedrībā pazīstamas personas no ārvalstīm, viens ir kā viņš sevi dēvē -papa Gils un otrs -Ēriks Kudlis.

Dr. A.L. Gils no ASV galvenokārt runāja par divām svarīgām lietām. Pirmkārt, ja mēs vēlamies pārdabiskas lietas savā dzīvē, tad mums jāizkāpj no savas kompforta zonas jeb laivas, kā to izdarīja Pēteris staigājot pa ūdens virsmu ejot pretī Jēzum.
Otrkārt, ticība brīnumiem. L. Gils kavējās pārdomās par Jēzus Kristus pirmo brīnuma darbu. Notikums Kānā, kurā Jēzus ūdeni pārvērta par vīnu. Papa Gils pravietoja, ka „Prieka vēsts” ieiet trešajā kāzu dienā. Dienā, kad ūdens pārvēršas vīnā. Viņš teica, ka Jēzus nāk drīz. Jēzus nāk pēc savas līgavas [draudzes]. Papa Gils ūdens pārvēršanu vīnā salīdzināja ar Svētā Gara svaidījumu. Vairākas reizes viņš akcentēja domu, ka kāzas tuvojas. Būs kāzas!

Savukārt Ēriks Kudlis pārsteidza auditoriju uzrunājot to latviski. Iepriekšējā ierašanās laikā viņš teica, ka nākošo reizi ierodoties Latvijā viņš runāšot latviski. Varētu padomāt, ka tas bija joks, taču tik tiešām Kudlis runāja latviski ievadvārdu. Viņš teica: „Esmu ļoti priecīgs būt manas mājas baznīcā Latvijā. Mācītāji Vilnis un Līga Gleškes [Prieka vēsts] ir mana ģimene Latvijā. Esmu priecīgs būt šeit ar Jums. Es domāju, ka šodien Dievs ar mums dara lielus darbus. Nevis citur, bet šeit un tagad. Mums vajag redzēt un saprast ko šodien Dievs vēlas runāt ar mums.”

Laipni lūdzu trenažiera zālē

Turpinājumā Ēriks Kudlis runāja par to, kas sasaucas arī ar SPEKTRS pēdējā laikā runāto sakarā ar „Jēzus armiju Latvijā”. Skan iedvesmojoši vārdi: „Tu esi čempions!” Taču reizē tie liek pārdomāt, vai mēs varētu būt Jēzus armijas dalībnieki, jo kad tiks izsūtīta pavēste, lai ieņemtu Jēzus armijas garnizona rindas, skanēs vārdi „Laipni lūdzu trenažiera zālē.” Vai būsim gatavi šāda veida slodzei, atbildībai, bet reizē arī iespējai ir atkarīgs tikai no mums pašiem.

Tu esi čempions!

Ērika Kudla, Vārds no Dieva arī „Jēzus armijai Latvijā”.

Bez šaubām pašreiz ir pienākuši grūti laiki. Taču doto laiku var pārvērst par iespēju, kas izvērstos varenās lietās un izmainītu mūsu dzīves.
Mums jāsaprot, ka nav nekādas nepieciešamībās pēc tāda varoņa kā Dāvids, ja pretī tam nestājas Goliāts. Nav vajadzības pēc Jāzepa, ja faraonam nerodas problēmas ar sapņu tulkošanu.

Nav vajadzības pēc varonības, ja nav ar ko cīnīties. Nav vajadzīgi tādi čempioni miera laikā. Kas sākotnēji bija Dāvids? Dāvids bija tik nenozīmīgs, ka pat tad, kad slavenais pravietis Samuels ieradās viņa mājā, vecāki pat neiedomājās atsaukt arī Dāvidu no ganībām. Viņam nebija nekādas varoņa pazīmes. Viņš nebija nekas. Taču Samuels ienāca tieši šajā mājā, lai sameklētu Dāvidu. Arī šodien Dievs ienāk daudzās mājās, lai uzmeklētu savus topošos čempionus.
Pienācis tas laiks, ka Dievs vēlas un izvēlas. Dievs vēlas pacelt starp mums čempionus. Mums vajadzīgi čempioni.
Arī Dāvidu Dievs izvēlējās, bet kādas bija Dāvida gaitas pēc Dieva teiktā pravietiskā Vārda par to, ka viņš ir izvēlēts par Izraēlas ķēniņu? Vai Dāvids uzreiz iesēdās ķēnišķīgā goda krēslā? Viņam piešķīra medaļas? Nē! Viņš bija brāļu nicināts. Septiņus gadus Dāvidam nācās gaidīt savu laiku. Dāvidam iesākās [trenežierzāles apmeklēšanas laiks] sagatavošanās laiks. Dāvids tika trenēts. Kā notika trenēšanās, lasot kādu grāmatu? Nē, viņš pavadīja laiku ar Dievu un trenējās ar vimbu dienu no dienas. Dāvids cīnījās ar savām problēmām. Trenēšanās laikā viņam nācās cīnīties arī ar lauvu un lāci.
Apkārtējo attieksme pret Dāvidu bija vienaldzīga. Viss, kas Dāvidam jādara, tas ir jāgana avis. Neviens viņā nesaskatīja neko īpaši nozīmīgu. Dāvidam nācās vienam pašam cīnīties ar lauvu un lāci.
Kāds tur Dieva apsolījums, ja dzīvē ir viena cīņa pēc otras? Tas ir Tavs sagatavošanās laiks. Arī Tavā dzīvē varbūt nav nekādas pazīmes, ka Tu varētu būt kaut kas nozīmīgs. Taču Dievs nemeklē kvalificētus un izglītotus čempionus. Dievs meklē Tevi!

Viss ir labi līdz brīdim, kad parādās Goliāts. Kurš to nokaus? Vai kvalificētie? Daudzi valstsvīri izskatās tik labi, bet pēkšņi viņiem nav atbildes. Viņi nespēj atrisināt problēmu. Tāpēc Dievs izraugās tādus kā Tevi, kuriem ir atbilde. Jāzepi, Danieli, Dāvidi. Tādi, kuri tika trenēti šim uznācienam.
Tādiem kā Tev ir jāatjauno mūsu nācija! Var jau būt, ka neizskaties pēc čempiona, bet pēc Dāvida, kurš vienkārši gana avis.

Kaut arī Bībelē nav aprakstīts visu cīņu notikumu smalks izklāsts, taču iespējams, ka ar lauvu Dāvidam nācās cīnīties stundām ilgi. Dāvidam bija iespēja atmest un necīnīties. Viņa vacāku ganāmpulkā bija tūkstošiem avju. Tas būtu bijis daudz vieglāk un vienkāršāk. Viņš varēja ļaut lauvai nozagt kādu avi, bet pats darīt to, ko dara vairums, ganāmpulku vest ganībās kaut kur citur. Bet Dāvids izvēlējās cīnīties par savu ģimenes īpašumu neļaujot zagt. Viņš neatlaidīgi cīnījās avju dēļ. Viņš izvēlējās darīt to, kas bija pareizi. Jo zaglis bija nācis lai zagtu, nokautu un nomaitātu.
Tas pats notiek arī mūsu dzīvēs. Nāk zaglis, lai zagtu, nokautu un nomaitātu to, kas mums ir un kas mēs esam. Arī mums ir izvēle, vai turēties pie Dieva un cīnīties līdz nāvei par to, kam mēs ticam, vai arī padoties un zaudēt.
Un varbūt, ka mūsu situācijā liekas, ka paliek aizvien sliktāk. Arī Dāvida gadījumā tā bija. Lauva bija uzveikta, bet tās vietā nāca lācis. Lielais lācis droši vien ar vienu ķepas sitienu varēja nogalināt Dāvidu tur pat uz vietas. Bet Dāvids nebēga no cīņas lauka, bet cīnījās un uzvarēja. Arī šajā gadījumā Dāvids to varēja nedarīt, neviens taču to neredzēja. Tā ir līdzība arī ar mūsu dzīvēm. Mēs cīnāmies ar savām lauvām un lāčiem un varbūt, ka Tu jautā Dievam, kur tad ir tie apsolījumi realitātē. Dievs taču solīja, ka es būšu ķēniņš un, ka Viņš apmierinās katru manu vajadzību, tad kāpēc es esmu vienā cīņā pēc otras, lai vienkārši izglābtu savu dzīvību. Ir pagājuši septiņi gadi. Kur tad Tu esi Dievs? Kāpēc Tu ļauj, lai tādas lietas ienāk manā dzīvē? Viss, kas notiek, tās ir kārtējās lauvas un lāči man visapkārt. Bet Dievs zināja to. Dievs pieļāva. Lai tādā veidā tādu kā Dāvidu un Tevi sagatavotu. Viņš gatavo, lai kļūtu par čempionu. Jo Dievs paredzēja, ka nāks diena, kad Tavā un Dāvida dzīvē parādīsies vissīvākais pretinieks -Goliāts, kurš varētu nogalināt vienlaicīgi, ne tikai tādu kā Dāvidu, bet visus visapkārt. Un šādā izšķirošā brīdi, kad Dāvids bija citu izpratnē nekas, kā vien gans, viņš kļuva par nācijas līderi.

Daudzi saka, ka tagad ir pienākuši smagi laiki – parādi, darba problēmas un t.t. Cilvēki dzird Dieva apsolījumus, bet viņu dzīvēs ienāk lauvas un lāči, kas cenšas zagt un piemānīt.

Kā iziet cauri dzīves grūtībām?

Ieskatīsimies (Ps. 23.) Cik iedvesmojoši vārdi sākumā: „Tas Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka. Viņš man liek ganīties zāļainās ganībās. Viņš mani vada pie skaidra ūdens.
Viņš atspirdzina manu dvēseli un ved mani pa taisnības ceļiem Sava Vārda dēļ.”

Bet tad seko vārdi, kuriem mēs nespējam noticēt un varbūt šķiet, ka tie pilnīgi neatbilst izteiktajai domai. : „Jebšu es arī staigāju tumšā ielejā, taču ļaunuma nebīstos…”, Pie šiem vārdiem arī apstāsimies. Kas tā tāda tumšā ielejā jeb nāves ieleja?
Izraēlā ir vieta, kura tiek saukta par nāves ieleju. Lai saprastu, kāda tā izskatās ilustrēsim to. Tas ir reāls šaurs un ļoti garš ceļš. Ceļš starp augstām akmens klints sienām abās pusēs. Tā ir tumša vieta, jo saule starp šiem kalniem izlauzties cauri nevar. Ja cilvēks apstājas un sāk panikot un ķerties pie sienām, lai meklētu glābiņu, tad sagrābtie akmeņi var uzvelties virsū un pat nogalināt.
Tā arī mūsu dzīvēs varētu būt kāda tumša vieta. Tāda vieta, ka Tu pat nezini pie kā varētu pieķerties tādā situācijā. Varbūt pat šķiet, ka Tavi ilglaicīgie sapņi un cerības zūd un izgaist. Un nav nekādas cerības, ka tās kādreiz vispār varētu piepildīties. Tev jau šķiet, ka sapņi nomirst tumšajā nāves ielejā un nav nekādas gaismas, lai tās saskatītu. Varbūt šķiet, ka Dievs Tevi ir atstājis un nezini ceļu kā izkļūt. Atbilde ir viena. Tev jāturpina iet. Tu nedrīksti apstāties. Neapsēdies, neatslābinies un nepadodies. Turpini iet, ej cauri tām tumšajām vietām. Kā teikts tālāk psalmā „jo Tu esi pie manis, Tava gana vēzda un Tavs gana zizlis mani iepriecina.”
Dieva autoritātes zizlis ir pār mums, kā tas bija Arona un Mozus gadījumā. Un tad, kad Tu zini, ka Dievs ir ar Tevi, neskatoties kāda ir situācija, Tu būsi drošs. Ej droši cauri savai situācijai. Ej cauri.
Tad, kad Jēzu cilvēki vēlējās nogalināt viņa mācības dēļ, Viņš izgāja cilvēku pūlim vienkārši cauri. Viņš izgāja cauri un neviens viņu nevarēja aizskart, jo Dieva autoritāte bija uz viņa. Dievs ir ar mums, Viņš zin, kur mēs pašreiz atrodamies un varbūt, ka vajadzīgs zināms laiks, lai atrastu īsto ceļu un tai izietu cauri, bet Dieva autoritāte ir ar Tevi.
Tālāk psalmā mēs lasām: „Tu klāj man galdu, maniem ienaidniekiem redzot, Tu svaidi ar eļļu manu galvu, mans kauss ir piepildīts pilns līdz malai. Tiešām, labums un žēlastība mani pavadīs visu manu mūžu, un es palikšu Tā Kunga namā vienumēr.”

Izejot cauri savai situācijai Tu nonāksi jaunā vietā, tur ceļa galā tiks uzklāts galds Tev. Tur pat, kur līdz šim ir bijuši Tavi ienaidnieki, jauns autoritātes svaidījums nāks pār Tevi.
Neiekrīti bailēs, kaut arī kaut kas slikts notiek, vienalga ej cauri. Varbūt paies kāds laiks pēc notikušā, bet pēc tam Tev tas šķitīs kā slikts sapnis. Situācija, kurai Tu esi izgājis cauri. Jo galu galā Tevi gaida uzklāts galds. Pie galda Tevi sagaida jauns svaidījums un jauna autoritāte. Galvenokārt Tev būs atbilde un risinājums kā Dāvidam, Danielam un Jāzepam. Jo drīz nāk tādi Goliāti, ar kuriem pasaule nevarēs tikt galā, tāpēc Dievs ceļ un gatavo savus čempionus. Nāks pēdējās dienas, kad Dieva Godība parādīsies caur šādiem čempioniem. Tie, kuri ir bijuši viszemākajā un tumšākajā ielejā būs visaugstākajā kalna virsotnē.
Tāpēc vien šie laiki nav nemaz tik slikti kā varētu izskatīties, jo tādā veidā mēs varam mainīties un augt pārvēršoties par čempioniem, kuri tik ļoti vajadzīgi mūsu zemei.