Visā pasaulē mācītāji ir runājuši par līdz šim neievērotiem seniem globāla mēroga brīdinājumiem. Visizplatītākais brīdinājums pēdējā mēneša laikā bija no pazīstamā evaņģēlista un Ņujorkas Taimskvēra draudzes mācītāja Deivida Vilkersona. Bet tagad, kāda jauna ziņa – vīzija Vācijā-Berlīnē „Free Nazareth Church” mācītājs Džons MatutisJoh.W.Matutis www.nnk-berlin.de http://www.nnk-berlin.de/ saņēmis vīziju par pēdējā laika draudzi.

Kristiešu mobilizācija

Kad šorīt lūdzu Dievu, Viņš man deva kādu redzējumu.

Viņš man parādīja ārkārtīgi lielu vispasaules mobilizāciju.

Es redzēju sevi pastaigājamies gar jūras krastu. Piepeši atskanēja skaļš dārdiens, kas kļuva arvien spēcīgāks un dobjāks.

Tā nebija ne jūras, ne vēja šalkoņa. Ārēji viss bija mierīgi. Jūras ūdens bija pilnīgi rāms. Dobjā rūkoņa izklausījās pēc trokšņa, ar kādu sabrūk kalni; šis spēcīgais troksnis, kādu es līdz šim savā mūžā nekad nebiju dzirdējis, nāca no okeāna viņa krasta, no lielas tālienes. Tas pieauga līdz tādam spēkam un skaļumam, ka zeme sāka drebēt un sakustējās. Atskanēja it kā sprādziens no varenas bazūnes. Nekad vēl nebiju dzirdējis šādu tik zemu basa skaņu. Viss gaiss vibrēja. Es sev izraku bedrīti dambja kāpās, nokritu ar seju pie zemes un gaidīju, kas varētu notikt tālāk šajā dabas norisē.

Tā kā dārdoņa nevis mitējās, bet gan, gluži pretēji, kļuva arvien skaļāka, es šajā vīzijā ieraudzīju, ka sāku lūgt un sarunāties ar Dievu. Tad izdzirdēju kādu balsi sakām: „Mans bērns, nebīsties. Tas ir Mans aicinājums uz mobilizāciju – signāls no citas pasaules. Es aicinu Savu tautu, lai tā izietu no visu citu tautu vidus. Es Pats satricinu zemi un jūru. Grēcinieki un bezdievji nomirs no bailēm un bailēs gaidīdami uz to, kas drīzumā notiks. Saproti, Mans bērns, ka visas šīs lietas sākās ar finansiālo krīzi. Tas vienkārši bija sabrukuma sākums. Mūsdienu sabiedrības pamati būs tā satricināti, ka cilvēki zaudēs visu, ko būs iegādājušies un līdz šim paturējuši.

Ikviena infrastruktūra, ikviena aizsardzība ar laiku sabruks.

Dzīve daudziem būs ļoti grūta. Vispārējā drošība vairs netiks kontrolēta, noziegumi izplatīsies tādā mērā, ka dzīve zemes virsū būs masveidā apdraudēta.

Bet jūs, kuri Manu vārdu bīstaties, Es pasargāšu no posta. Es turu pār jums Savu sargājošo roku.” Kaut gan nepūta ne mazākais vējiņš un jūrā nebija redzams ne mazākais vilnītis, rūkoņa bija tik spēcīga, ka mana sirds gandrīz apstājās.

Tad es sevī nodomāju: „Tagad arī es nomiršu.” Bet Kungs man sacīja: „Mans bērns, nebīsties. Tu dzīvosi un turpināsi sludināt Manus darbus.

Piecelies, atgriezies mājās un runā ar saviem mīļajiem. Dari viņiem zināmu, ka Mana Dēla atnākšana ir tuvu, pie durvju sliekšņa. Es laižu darbā visu, lai atvestu Savu tautu mājās, un tagad atbrīvoju viņus no visa, kas tos tur ciet vai kavē.”

Kad piecēlos, lai paklausītu Dieva balsij, un pagriezos iet mājup, es ieraudzīju daudzus cilvēkus, kuri gulēja kāpās. Viņi bija iznākuši no savām mājām un skrējuši uz jūru, lai redzētu un izbaudītu neparasto dabas ainu. Viņi gulēja ar seju pie zemes, it kā būtu paralizēti, tieši tāpat, kā es pats biju gulējis pirms dažām minūtēm. Kad gāju viņiem garām uz māju pusi, kaut arī troksnis joprojām iztālēm nemitīgi dunēja, šie cilvēki mani sauca un sacīja: „Tu esi traks, tu nevari iet uz mājām šādos apstākļos. Tas ir pārāk bīstami.” Tad viņi ieraka galvas vēl dziļāk kāpu smiltīs, jo baidījās no tā, kas notiks tālāk. Viņi vairs negribēja neko ne dzirdēt, ne zināt.

Tad Kungs man sacīja: „Jums, Mani bērni, kuri Manu vārdu bīstaties, šī ir Manas mobilizācijas diena. Jums uzaust Mana pestīšanas saule, ar kuras palīdzību Es sapulcinu un apvienoju Savus patiesos bērnus.

Ej, Mans dēls, un saki to visiem, kuriem vien vari paziņot.”

Tad es Kungam jautāju: „Kas man viņiem jāsaka?”

Viņš atbildēja: „Saki Maniem bērniem, ka viņiem vairs nav jānodarbojas ar iznīkstošām lietām; gluži pretēji, viņiem vairāk jānodarbojas ar nemirstīgām un mūžīgām lietām. Viņiem jātiecas pēc Manis, jāpēta Mans vārds. Viņiem jāpiedod cits citam, kamēr vēl ir laiks, jāizlīgst miers citam ar citu.

Viņiem jāpārstāj apskaust un rādīt ar pirkstu uz citiem. Viņiem nevajadzētu ne apsūdzēt citus, ne turēt citam citu aizdomās. Katram jādara tas, ko viņam paredzēts darīt un ko viņš spēj. Saki viņiem, lai atbrīvojas no visa, kas nav nepieciešams, un lai pārtrauc drudžaini cīnīties par savām tiesībām. No šī brīža Es pats parūpēšos par jūsu tiesībām un gādāšu par jūsu taisnību. Visā pasaulē, ikvienā dzīves jomā briest lielas pārmaiņas. Tāpēc atbilstoši rīkojieties un esiet gatavi. Tagad nekas vairs nebūs kā agrāk.”

Jo vairāk attālinājos no liedaga, jo vājāk dzirdēju rūkoņu, kaut arī, manuprāt, tā kļuva arvien spēcīgāka un dobjāka. Es jutos tā, it kā būtu droši noglabāts tādā kā lādē.

Tad dzirdēju Kunga balsi sakām: „Es pasargāšu Savus bērnus saskaņā ar Maniem ceļiem. Jūs redzēsiet visu, ko darīšu pasaulē, kura piedzīvos visas Ēģiptes mocības, pirms atvedīšu pie Sevis Savus bērnus; pirms faraons jūs atlaidīs uz visiem laikiem. Lai tauta turas kopā! Palieciet cits ar citu, iedrošiniet cits citu. Drīz jūs būsiet galā!”

Tas bija pēdējais, ko atcerējos no šī redzējuma.

Kamēr domāju par visu redzēto un kas man ar to būtu jādara, Kungs mani uzrunāja, sacīdams: „izplati šo atklāsmi, ko tev šorīt devu par Manu vispārējo mobilizāciju, īpaši Manu bērnu vidū, un iedrošini viņus rīkoties tāpat, jo Es esmu durvju priekšā (Es nāku drīz). Un saki viņiem, īpaši Manai tautai, ka viņiem būtu jāuztver nopietni viss, kas skar attiecības ar Mani (Dievu), kamēr vēl nav par vēlu…”

Saņēmis šo vēstījumu, jutos tā, it kā tagad sāktos Bībelē minētie „Bēda tiem!”

Skatīt: Atklāsmes 8,13; 9,12; 11,14; Izceļošanas (2. Mozus) 19,14-19; Zaharija 9,14; Isaja 18,3; Sofonija 1,14-16; Atklāsmes 8,9.

Mūsu Kunga garīgā „diena X” drīz būs klāt, un mums jābūt gataviem.

Maranatha! Mūsu Kungs nāk.