Liels, paldies, lasītājiem par vēstulēm un jautājumiem, sakarā par sadaļas PĒTĪJUMI rakstiem. Interese samilzt. Tas priecē! Pagājušo mēnesi mēs runājām par TELEPORTĀCIJU, tagad SPEKTRS redakcija ir saņēmusi vairākas vēstules ar jautājumiem par to un līdzīgām tēmām, piemēram, kāpēc mēs esam ierobežoti laikā un mirstam, bet Dievs ir mūžīgs? Un, vai laiks ir ietekmējams? Tāpēc arī nolēmām paturpināt šo aizraujošo tēmu, vienīgi ar citu koncepciju, jeb nosaukumu – Kas notiek ārpus laika?

Vai laiks ir ietekmējams?

Balstoties uz Mikelsona-Morlija eksperimenta rezultātiem, īru fiziķis Džordžs Ficdžeralds un Nīderlandes fiziķis Hendriks Lorencs, secināja, ka ķermenis, kas pārvietojas cauri ēteram, (Ja gaisma būtu viļņi elastīgā materiālā, ēterā, tad gaismas ātrums pretējos virzienos būtu dažāds.)
Pārvietošanās ātrums kļūst īsāks un pulksteņi iet lēnāk, piemēram, ja novērotājs izmērītu vienādu gaismas ātrumu un neatkarīgi no tā, kā viņi pārvietotos attiecībā pret ēteru.
1905. gadā Einšteins kādā rakstā uzsvēra: „Ja nebūtu iespējams noteikt, vai pārvietošanās notiek cauri telpai, priekšstatam par ēteru nebūtu nozīmes. Jo dabas likumiem būtu jāšķiet vienādiem visiem brīvā kustībā esošajam novērotājiem. Vēl jo vairāk –tiem visiem būtu jāmēra vienāds gaismas ātrums neatkarīgi no tā, cik ātri tie pārvietojas. Gaismas ātrums nav atkarīgs no to kustības un vienāds visos virzienos.”
Tas lika attiekties no pieņēmuma, ka ir universāls lielums, ko sauc par laiku, kuri vienādi mēra visi pulksteņi. Tā vietā katram būtu viņa paša personīgais laiks. Tomēr, divu cilvēku laiki sakristu, ja šie cilvēki attiecībā viens pret otru būtu miera stāvoklī, bet nesakristu, ja viņi kustētos.

Ārpus laiks

Kā nu tur arī nebūtu ar ēteru teoriju un absolūto jeb universālo laiku, bet sliecos domāt, ka laiku var mainīt un ietekmēt, varbūt ne tādā izpratnē kā esam ieraduši domāt, (kā jau arī iepriekšējā rakstā minēju) bet…
Piemēri liecina, viss ir iespējams. Notikums, kad debess ķermeņi tika apstādināti laikā un telpā. „Toreiz Jozua lūdza To Kungu, tai dienā, kad Tas Kungs nodeva amoriešus Israēla bērnu rokās, un viņš izsaucās Israēla bērnu priekšā: “Saule, apstājies pār Gibeonu un tu, mēnesi, pār Ajalonas ieleju!”
Rezultāts: „Tad saule palika mierā, un mēness apstājās, kamēr tauta atriebās saviem ienaidniekiem. Tiešām, saule palika debesu vidū stāvot un nesteidzās noiet veselu dienu!” (Jozuas 10: 12-13)
Laiks apstājās kosmosā, noteiktā vietā un teritorijā. Ja skatās uz piemēru globālākā mērogā, tad redzam, ka Saules un Mēness diametrs nav tik mazs, turklāt pēkšņa sekundes daļas nobīde no laika, var izraisīt katastrofu kosmosā, galu galā, tas ietekmē arī kosmosa ceļu, jeb trajektoriju, pa kuru rotē planētas un t.t. Tomēr, to neapstādināja ētera darbība, absolūtais jeb universālais laiks, vai vēl kas cits. Nenotika nekas, nekas, nenotika! Vienīgs fakts-APSTĀJĀS! Teiktā Vārda Dēļ! Cilvēka ticība uz Dievu darījusi savu.

Paradokss

No vienas puses mēs nevaram ietekmēt laiku, laiku, jeb mūžību, kurā dzīvo Dievs, jo esam ierobežoti Zemes dzīvē un tās pulksteņa noteiktā laikā, bet no otras puses, tomēr dzīvojot uz Zemes, kurā pastāv nemainīgi likumi, paļaujoties uz Dievu, tomēr ir mainīgi.

Kāpēc mēs esam ierobežoti laikā un mirstam, bet Dievs ir mūžīgs un nemirstīgs?

Bibliskā nozīme: Ādams un Ieva sagrēkojās un Dieva pravietiskie vārdi piepildījās, „un mirdami mirsiet!”. Protams, viņi nemira uz līdzenas vietas, bet tika pakļauti citai laika dimensijai, pārejot no mūžības uz laika cikliskumu. Viņi kļuva mirstīgi un visi viņu pēcteči, tas ir mēs.
Tādējādi mēs esam pakļauti pagātnei, tagadnei un nākotnei. Bet Dievs atrodas pagātnē, tagadnē un nākotnē vienlaicīgi, tas arī ir mūžīgs laiks, piemērs zīmējumā.