„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

23.03.2012. Nacionālā identitāte: grozījumi Imigrācijas likumā noraidīti, jo (VL!TB/LNNK) nepakļaujas (V) un (ZRP) noteiktai disciplīnai

16_marts_2012_sakums_by_spektrs.com

Norimstot savstarpējām domstarpībām starp Vienotību un Zatlera Reformu partiju, kā arī pieaugot Nacionālās apvienības aktivitātei, koalīcijas divi lielākie spēki arvien biežāk pauž nepatiku par vislatvijiešu uzvedību, arī vēlmi uzturēt polemiku par nacionālajiem jautājumiem un nepakļaušanos disciplīnai,-ziņo spektrs.com/ nra.lv

Viens no domstarpību katalizatoriem ir rosinātie grozījumi Imigrācijas likumā, kurus bez saskaņošanas ar koalīcijas partneriem virzīja Nacionālā apvienība Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL!TB/LNNK). Piedāvātās izmaiņas, kuras parlaments vakar tomēr noraidīja, paredzēja atteikties no uzturēšanās atļauju izsniegšanas ārvalstniekiem par ieguldījumiem Latvijas nekustamajos īpašumos.

Labējais flangs uzsvēra, ka šādas investīcijas bieži vien operē ar neskaidras izcelsmes naudu, turklāt tās veicina inflāciju un var radīt jaunu nekustamā īpašuma burbuli. Lai gan premjers Valdis Dombrovskis lūdza likumprojektu atsaukt, Nacionālā apvienība ignorēja valdības vadītāja lūgumu. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa šādu nacionāļu rīcību nodēvējusi par neprasmi strādāt komandā, savukārt Zatlera Reformu partijas (ZRP) pārstāvis Jānis Ozoliņš to atzina par “kārtējo populistisko soli, lai vairotu savus reitingus, nevis aizstāvētu valsts intereses”. ZRP līderis Valdis Zatlers VL!TB/LNNK rīcību komentēja iecietīgi, norādot, ka nacionālais flangs “ir ļoti aktīvs un nekavējas izmantot etnisko retoriku, kas ir viņu zīmols. Tas nozīmē, ka arī pārējiem koalīcijas partneriem jāmēģina turēt līdzi un jābūt tikpat aktīviem”.

VL!TB/LNNK līderis Imats Parādnieks, neslēpa, ka arī nacionāļu pacietība nav bezgalīga. „Mani nepārsteidz pēkšņā polemika par it kā pastāvošajām problēmām ar mūsu uzvedību. Skaidrs, ka tad, kad kāds aug un pieņemas spēkā, citiem var rasties jautājums – kurš te ir saimnieks? Jā, mēs ignorējām premjera lūgumu, taču tas nebija koalīcijas līguma pārkāpums, jo Imigrācijas likums neskar to jautājumu loku, kuri virzāmi, tikai visai koalīcijai vienojoties. Bet, ko lai dara, ja koalīcija regulāri noraida mūsu iniciatīvas? Vai sistemātiska partneru neuzklausīšana ir laba prakse? Kaut vai mūsu ierosme par negrozāmajiem Satversmes pantiem, kas pašlaik ir iesaldēta. Vai gribam sagaidīt vēl vienu referendumu?” sašutumu neslēpa I. Parādnieks.

Imigrācijas likuma labums Latvijai?

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) iesniegusi izskatīšanai Saeimā grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz atteikties no uzturēšanās atļauju izsniegšanas par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos.

Kādēļ Likumprojekts noraidīts?

Var jau teikt, ka likumprojekts noraidīts, jo „sunīši” nav rēķinājušies ar „saimniekiem”, taču „saimnieku” aklo ambīciju dēļ, kārtējo reizi ir jācieš latviešu tautai.

Imigrācijas likuma būtība

Kopš 2010.gada 1.jūlija ir spēkā kārtība, ka Latvijas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas var iegūt trešo valstu pilsoņi, kuri Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās iegādājušies vienu vai vairākus nekustamos īpašumus vismaz par 100 000 latu vai citur Latvijā par 50 000 latu. Atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, līdz 2012.gada 8.februārim, pamatojoties uz šo regulējumu, apmierināti 730 iesniegumi, kopumā izsniedzot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas 1775 personām, galvenokārt Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas, Uzbekistānas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Minētā regulējuma ieviešana tika pamatota ar investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecībai, taču šie argumenti nav attaisnojušies. Kā savā publikācijā Nozare.lv (09.03.2012.) norāda ekonomists Jānis Ošlejs, Eiropas pieredze liecina, ka investīcijas nekustamajos īpašumos ilgtermiņā ekonomikai labumu nenes.

Latvija ar mēģinājumu veicināt nekustamo īpašumu pārdošanu Krievijas pilsoņiem izdara to pašu kļūdu, kas noveda pie smagas ekonomiskās krīzes Spāniju un Grieķiju. Tas mākslīgi paaugstina nekustamo īpašumu cenas, kā rezultātā vietējie uzņēmumi ir spiesti neadekvāti strauji pacelt darbinieku algas, kļūstot nekonkurētspējīgi, savukārt iedzīvotāji ir spiesti pārmaksāt par nekustamo īpašumu, ieslīgstot kredītu slogā, vai arī vienkārši emigrēt uz ārvalstīm. Un tas viss tikai lai balstītu vienas šauras grupas – nekustamo īpašumu spekulantu – intereses.

Turklāt pat šīs investīcijas nekustamajā īpašumā bieži vien ir fiktīvas, jo nereti darījumi notiek ārvalstnieku starpā, kā rezultātā Latvijas ekonomika neiegūst faktiski neko.

Tāpat VL-TB/LNNK norāda, ka minētais regulējums ir nepieņemams arī no ētiskās puses, jo tā būtība ir Latvijas īpašumu mērķtiecīga izpārdošana ārzemniekiem, iegūstot jaunu, pārsvarā krieviski runājošu imigrantu vilni, kas vēl vairāk saasina starpetniskās attiecības, padarot Latvijas ekonomisko telpu un kultūrvidi arvien krieviskāku.

Imigrācijas likuma grozījuma labums

VL-TB/LNNK uzskata, ka uzturēšanās atļauju turpmāka neizsniegšana pozitīvi ietekmētu sabiedrību un tautsaimniecību, jo tiks novērsts faktors, kura dēļ mākslīgi tiek uzpūstas nekustamo īpašumu cenas, un vietējie uzņēmumi un iedzīvotāji vairs nebūs spiesti pārmaksāt par uzņēmējdarbībai vai dzīvošanai reāli nepieciešamu nekustamo īpašumu. Tiks novērsts arī viens no ceļiem, pa kuru, pēc iekšlietu struktūru sniegtajām ziņām, šobrīd Latvijā ieplūst apšaubāmas izcelsmes kapitāls no NVS valstīm.

Likumprojekta iesniedzēji atzīst, ka īstermiņā būs negatīva ietekme uz tiem uzņēmējiem, kuri nevar pārdot savus nekustamos īpašumus. Savukārt ilgtermiņā ietekme uz budžetu būšot pozitīva, jo Latvijā uzlabosies investīciju vide, kas ļaus piesaistīt kvalitatīvas investīcijas, bez aizdomām par to izcelsmi.

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Kārlis Krēsliņš : Mūsdienu valsts militārā stratēģija

Kārlis Krēsliņš : Mūsdienu valsts militārā stratēģija(0)

Kādas ir valsts nelikumīgas darbības, lai paplašinātu savu ietekmi pasaulē? Moldova, kad sabruka PSRS, Gruzijā, kur bija iekšējais konflikts, miera uzturētāji no Krievijas un ar to aizstāvēšanu pamatots iebrukums Gruzijā. Ukrainā anektēt Krimu un izveidot militāro konfliktu Doņeckas un Luganskas novados. Vai tas vismaz daļēji neatgādina to, kā attīstījās notikumi pirms II pasaules kara? Nākamais

Leonards Inkins: Par “Krievu pasaules” smaku un pašsaprotamām lietām

Leonards Inkins: Par “Krievu pasaules” smaku un pašsaprotamām lietām(0)

Leonards Inkins: Biedrības “Latvietis” biedrs, grāmatu autors: Neizmantoto iespēju laiks: daļa. Atgriešanās, Neizmantoto iespēju laiks Smēķētāji Kāds mans draugs publicējot facebūkā dažus teikumus, par krieviem un Krieviju, ar zemtekstu – nu kā tā var, tas taču nav normāli, mani rosināja rakstīt par to, kas ir pats par sevi saprotams, kas neprasa padziļinātas izglītības un skaistus diplomus. Šeit

“Brīvības konvojs” 2022, Perona un Filmiha prognozes, kā arī Krievijas uzmākšanās nenovērtēšana

“Brīvības konvojs” 2022, Perona un Filmiha prognozes, kā arī Krievijas uzmākšanās nenovērtēšana(0)

  Sarunu “Nacionālā drošība” vada Ģenerālis Kārlis Krēsliņš, Ģenerālmajors Juris Maklakovs, Pulkvedis Raimonds Rublovskis, Marlēna Pirvica un Ekonomiste, lektore, pētniece un uzņēmēja Līga Leitāne.   YouTube/biedrība Latvietis YouTube/spektrs.com Facebook/ Demokrātijas aizsardzības biedrība, DAB   Luksemburgas Deputātu palātā 12.janvārī notika diskusija par petīciju pret vakcīnas mandātiem. Franču imunoloģijas speciālista Prof. Kristians Perons  Christiane Perronne viedoklis. Profesors Kristians Perons bija Eiropas

Kārlis Krēsliņš: NĀKOTNES PASAULE

Kārlis Krēsliņš: NĀKOTNES PASAULE(0)

Kārlis Krēsliņš Br.gen(atv.) Dr.habil.sc.ing   IEVADS. Pasaulē notiek daudz it kā neatkarīgu notikumu. ASV prezidenta vēlēšanas un sabiedrības sašķelšanās divās diezgan radikālās daļās, mazāk vai vairāk tas notiek arī ES valstīs un ES kopumā, pirmkārt, Lielbritānijas izstāšanās no ES, Krievijā notikušas cilvēku indēšanas gadījumi, nemieri Baltkrievija. KF prezidenta V. Putina uzruna Davosas starptautiskajā ekonomiskajā forumā un ĀM

Leonards Inkins: Maģija

Leonards Inkins: Maģija(0)

Tad atnāca Jēzus no Galilejas uz Jordānu pie Jāņa, lai tas Viņu kristītu. Bet Jānis atturēja Viņu, sacīdams: Man jāsaņem kristību no Tevis, bet Tu nāc pie manis? Bet Jēzus atbildēdams sacīja viņam: Lai tas tā notiek! Tā taču mums pienākas izpildīt visu taisnību! Tad viņš to pieļāva. Pēc kristības Jēzus tūliņ izkāpa no ūdens,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.