Foto: NASA Fermi Gamma-ray Space Telescope (Video lejā)
„Un pēc zibens ierūcas pērkons; Dievs liek nodārdēt tad Savai varenai godības balsij, un Viņš neaiztur zibeņus, tiklīdz kā kļūst dzirdami Viņa pērkona grāvieni.” (Ījaba 37: 4)
Kopš seniem laikiem cilvēce ir centusies saprast prātam neaptveramo, acīm neredzamo, ausīm nedzirdamo. Būtībā cilvēks nojauš, ka eksistē kaut kas vairāk par to, ko spēj saredzēt, sadzirdēt vai apjaust. Vienīgi centieni garīgās lietas pārnest fiziskajās, lai kādam kaut ko pierādītu, nav tik vienkārši. Cilvēks ir tik pretrunīga būtne, ka brīžiem jābrīnās, kā viņš spēj ar to sadzīvot. Jābrīnās uz ko aiziet cilvēces laiks un dzīve. Mācās teoloģiju, lai apliecinātu, ka Dieva nav. Aizstāj kreacionismu ar evolūciju, jo daudzi tā dara. Cenšas ar varu izzināt garīgās dimensijas, lai pierādītu apkārtējiem, ka tādu nav. Izanalizēt Radītāja darba gaitu radījuma acīm. Šķietami brīžiem tik uzjautrinoši, bet citu reizi apbēdinoši ir šāda veida pūliņi. Taču neredzams kļūst redzams, kad to patiesi vēlas.
Negaisa laikā zibens rada antimaterijas kosmosa telpā. Pie šāda jauna secinājuma nonākuši astrofiziķi.Jāteic, ka septiņdesmitajos gados zinātnieki uzzināja, ka zibens ir saistīts ar gamma staru uzliesmojumiem (gamma ray) TGF.
Bet 1994, satelītu sensori pirmo reizi konstatēja, ka gamma stari rodas tieši negaisa, proti, zibens laikā.Vēlāk pētnieki ir pieņemuši domu, ka zibens saistīts ne tikai ar gamma stariem, bet arī ar X- staru fotonu-rentgenstariem (X-ray).
Kopš 2008. gada zinātnieki jūtas laimīgi, kad tikuši pie jaunā teleskopa Fermi, ar kura palīdzību var uztvert gamma starus. (visaugstākās enerģijas gaismas paveids.) bet kāds ir bijis zinātnieku pārsteigums, ka ar jaunās ierīces palīdzību ieraudzījuši kaut ko tādu, kas ir patiesi prātam neaptverams.
Starp citu, tas jau nav pirmo reizi, kad zinātnieki meklēdami vēl neatklātās zvaigznes un iegrimuši galaktiku virpuļos vēl pie reizes atklāj kaut ko tuvākajos apvāršņos.
Izrādās, ka visam ir savs laiks un vieta. Šķiet, ja Dievs atklāj, tad Viņš atklāj pēc pilnas programmas. Un atklāj tā, ka smadzenes kūp no informācijas pārplūdes un sirds satraukti bauda, cik liels ir Dievs un Viņa darbi un Viņa žēlastība pār mums- neizmērojama.
Zinātnieki konstatējuši, ka antimatērijas daļiņas rodas kā īslaicīgi uzliesmojumi, kas rodas negaisa-zibens parādīšanās laikā. Teorētiskie aprēķini liecina, ka 24 stundu laikā uz Zemes notiek aptuveni 500 TGF.
Pateicoties Fermi pilnīgi nejauši izdevies ieraudzīt un pēc tam konkrtēti pastiprināti novērot, ka tie rodas virs negaisa mākoņiem un tiek raidīti kosmosā.
“Šie signāli ir pirmie tiešie pierādījumi, ka negaisa laikā rodas antivielas daļiņu kūļi,” teica Maikls Brigs (Michael Briggs) Alabamas universitātes. (University of Alabama)
Kad, kā jau minējām, pirmo reizi nejauši tika pamanīts, ka negaisa laikā, kādas antivielas daļiņas trāpīja pa Fermi teleskopu, kas ir veidots no parastās matērijas daļiņām, abas daļiņas acumirklī tiek iznīcinātas un izdalītā enerģija pārveidojas gamma starojumā. Fermi GBM instruments ir uztvēris gamma starus, kuru enerģijas līmenis ir 511 000 elektronvolti, kas norāda uz to, ka elektrons ir saticis savu antivielas pāri pozitronu.
Lielākajā daļā gadījumu, kad tika novēroti TGF, Fermi atradās tieši virs negaisa. Četros gadījumos vētras atradās tālu no Fermi, kad zibens radīto radiosignālu analīze norādīja, ka zibeņošana notika simtiem kilometru attālumā. Džozefs Dvaijers no Floridas Tehnoloģiju institūta paskaidroja: “TGF laikā radās ļoti ātri elektroni un pozitroni, kas pa Zemes magnētiskā lauka līnijām sasniedza Fermi. Starā esošie pozitroni sadūrās ar Fermi virsmas elektroniem, iznīcinot abas daļiņas un radot gamma starojumu, kuru uztvēra instruments.”
Jau labu laiku zinātnieki domā, ka TGF rodas spēcīgajos elektriskajos laukos, kas izveidojušies negaisu augšpusē. Pastāvot konkrētiem apstākļiem, lauks kļūst tik spēcīgs, ka izraisa elektronu lavīnu kosmosa virzienā. Elektroni, kuru ātrums tuvs gaismas ātrumam, izstaro gamma starus, kad tie atsitas pret gaisā esošajām molekulām. Parasti šos notikumus reģistrē kā TGF.Elektronu plūsmas rezultātā rodas tik daudz gammas staru, ka tie izsit elektronus un pozitronus no atmosfēras. Tas notiek tad, kad gamma staru enerģija pārveidojas par elektronu un pozitronu, kuri sasniedz Fermī teleskopa orbītu.
Pozitronu klātbūtne norāda, ka no atmosfēras tiek izmestas ļoti daudzas augstas enerģijas daļiņas. Zinātnieki šobrīd uzskata, ka praktiski visos TGF rodas elektronu/pozitronu stari.”Fermi rezultāti mums ļauj labāk izprast, kā darbojas TGF mums joprojām jānoskaidro, kas šajās vētrās ir tik īpašs, un kāda tieši ir zibens loma šajā procesā,”-teica Stīvens Kammers Steven Cummer no Djūka universitātes.( Duke University)
Bet varbūt zibens atdarina Dieva radīšanas procesu?!..
Viņš, kas padara lielas lietas, ko mēs nespējam saprast (Ījaba 37:6)
VIDEO
0 komentāri
Uzraksti, ko domā